Izrādes režisors Kārlis Krūmiņš stāsta: „Katrā no mums ir tā sajūta, ka esam kas vairāk kā esam - esam īpaši. Mērfijam tā ir pārliecība. Lai to nosargātu, Mērfijs ir gatavs cīnīties pret pasaulē noteikto kārtību. Mērfijs atsakās kā no noteikumiem, tā arī no jebkādas atbildības, iemantojot pilnīgu brīvību un neatkarību. Bet tad viņa bezatbildības rezultātā notiek nelaime. Vai Mērfijs ir tik īpašs, kā viņam labpatīk iedomāties? Mērfijs ir izrāde par to, cik neizmērojama un skaista ir cilvēka bezspēcība.”
Latvijas Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka atklāj: „Kad Kārlis Krūmiņš uzvarēja pērnā gada jauno režisoru festivālā Patriarha rudens un kā balvu ieguva iespēju iestudēt izrādi Nacionālā teātra OKartes Jaunajā zālē, režisors teātrim atnesa Semjuela Beketa romānu Mērfijs. Tas ir ārkārtīgi sarežģīts prozas materiāls, kura galvenā jēga ir protests pret bezjēdzīgo pasauli, kurā viss notiek nenormālā ātrumā, un Mērfija izvēlētais protesta veids ir - nedarīt neko. Iedomājieties, kā var uzlikt uz skatuves teātrī (kas taču ir darbības māksla) varoņa vēlmi nedarīt neko tā, lai publikai nepaliek garlaicīgi, lai uz skatuves reāli visu laiku kaut kas notiktu un šis kaut kas būtu nekas. Manuprāt, pilnīgi nereāli, absolūti pretenciozi, augstākajā mērā riskanti, bet Kārlis Krūmiņš to ir izdarījis. Turklāt veiksmīgi.”
Mērfijs ir viens no iecienītākajiem Semjuela Beketa darbiem un tiek pieskaitīts modernisma literatūras labākajiem paraugiem. Tas ir asprātīgs, komisks un vienlaikus drūms, dziļi filozofisks stāsts par cilvēka situāciju pasaulē, ko latviešu valodā Ievas Kolmanes tulkojumā var izlasīt kopš 2008. gada.
Situācija S. Beketa romānā ir šķietami absurda, jo tā varoņiem, lai atrisinātu savas problēmas, nepieciešams Mērfijs, bet Mērfijam tai pašā laikā nav nepieciešams itin nekas. Kas ir „nekas”? Kā vēlēties „neko” var kļūt par dzīves filozofiju? Kāda jēga dzīvei, ja tu nedari „neko”? Un vai „neko” negribēt ir iespējams, ja neesi viens?
Izrādes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Uģis Bērziņš, gaismu māksliniece - Lienīte Slišāne, horeogrāfe - Liene Grava, producente - Madara Aizgrāve.
Tuvākās izrādes - 27. decembrī, 12., 17. janvārī un 3. februārī.
Kārlis Krūmiņš (1986) 2008. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, diplomdarbs - Mājās pārnākušie (Harolds Pinters) Valmieras drāmas teātrī. 2010. gadā iestudējis izrādes Vēl tuvāk (Patriks Mārbers) Liepājas teātrī un Svētceļnieks Ģertrūdes ielas teātrī. Šogad K. Krūmiņš nevalstiskajā teātrī Dirty Deal Teatro iestudējis izrādi Policija un Latvijas Nacionālajā teātrī – Mērfijs.
2008./ 2009. gada teātra sezonā K. Krūmiņš saņēmis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada spilgtākā debija par Noliņa lomu Māras Ķimeles režisētajā izrādē Indrāni Valmieras drāmas teātrī. 2010. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas jauno režisoru izrāžu festivālā Patriarha rudens K. Krūmiņš saņēmis Nacionālā teātra Jaunās zāles godalgu par izrādi Svētceļnieks.