Lugas autors Ēriks Emanuēls Šmits ir viens no populārākajiem mūsdienu franču rakstniekiem pasaulē. Dzimis 1960. gadā, ieguvis doktora grādu filosofijā. Pirmais teātrim paredzētais darbs, kas atnesa viņam starptautisku slavu, ir luga Apmeklētājs, kurā attēlota Zīgmunda Freida tikšanās, iespējams, ar Dievu To Kungu. Arī nākamajām lugām ir ievērojami panākumi - Noslēpumainās variācijas, Izvirtulis, Starp pasaulēm, Mani sprediķi, Līdzdalībnieki, Annas Frankas dienasgrāmata. Ē. E. Šmits vairākkārt saņēmis gan Moljēra balvu, gan Franču akadēmijas Teātra Grand-Prix. Viņa grāmatas tulkotas 43 valodās un lugas iestudētas vairāk nekā 50 valstīs.
Lugā ir tikai pieci aktieri, par Jūtu tektonikas iestudējumu stāsta M. Gruzdovs. Galvenās lomas atveido Indra Roga (Diāna) un Ivars Puga (Rišārs). Būs arī orķestris, kas popularitāti iemantojis, spēlēdams Parīzes ielās. Lugas sākumā dramaturgs uzbur tipisku situāciju - lietišķa un darbu ritenī ierauta sieviete nespēj noticēt mīļotā jūtu patiesumam un pieņemt lēmumu par laulībām, tāpēc izgudro mīlas trijstūri, iesaistot spēlē trešo personu. "Es gan teiktu, ka izrādē veidojas ne tikai attiecību trijstūris, bet pat četrstūris, piecstūris un dažādstūris," sižetā ieintriģē režisors. Turpmākie notikumi izvēršas neiedomājamā notikumu virknē, jo izrādās, ka mīlestība, ja apšauba tās spēku, var atriebties un aiziet pie citiem... "Tas ir stāsts par to, kas notiek, ja ar mīlestību sāk spēlēties. Es domāju, ka mūsdienās šis jautājums ir ļoti būtisks, jo steidzīgajā, pat skrienošajā dzīves ritmā nepaspējam dzīvi uztvert, zaudējam galvenās vērtības, bet nekas nevar būt svarīgāks kā attiecības starp vīrieti un sievieti," tā par lugas aktualitāti mūsdienās saka M. Gruzdovs. "Mīlestība ir vienmēr aktuāla - gan tiem, kam tā ir, jo viņiem ir svarīgi saprast, kā to noturēt, gan tiem, kam tās nav, viņiem ir svarīgi saprast, kā to sagaidīt un nepalaist garām. Mīlestība principā ir galvenais dzīves jautājums, kuru varbūt ir vērts vispār risināt," teic režisors.
Mīlestība lugā tiek baudīta Parīzē. Lai uz skatuves radītu Parīzes noskaņu, scenogrāfs Aigars Ozoliņš izmantojis dzīvu, rokas vilktu līniju, atdarinot Parīzes ielu mākslinieku zīmējumus. Visi priekšmeti ir tikai līnija, kas pakāpeniski top attiecīgās ainas laikā. "Lūk, tā!" nosaka M. Gruzdovs.