Čehu dramaturga Petra Zelenkas luga Parastais vājprāts ikdienā, kas Dailes teātrī nodēvēta par Vau!!!, miksējot reālisma un absurda elementus, sniedz galēji pesimistisku versiju par postsociālismu Čehijā. Cilvēki ir atsvešināti un vientuļi, neatrod iespēju sevi apmierināt ne sociālajā, ne psiholoģiskajā, ne seksuālajā, ne radošajā sfērā. Bezgala iztukšoti un noguruši, pamazām pārvēršas dīvaiņos. Dailes teātra izrādē visi personāži visu izrādes laiku atrodas uz skatuves, viņi sastingušās pozās sēž uz dažāda augstuma gaišiem koka soliem vai kubiem. Aktieri runā tekstu tīši atsvešināti, bezpersoniski. Tā acīmredzot tiek realizēts kolektīvās vientulības tēls. Katram atrasta kāda dīvainība – reakciju paātrinājums vai palēninājums, marionetiskas kustības un sejas izteiksmes. Taču skatīties izrādi ir mokoši garlaicīgi, kaut arī izrādē spēlē labākie Dailes teātra aktieri, jo nekas nemainās, nemitīgi tiek demonstrēts viens un tas pats stāvoklis – kā stājmākslas izstādē. Ar izrādes totālo sterilitāti kontrastē naturālistiskais. Mušas lomas tēlojums, kas, manuprāt, pazemo aktieri. Varbūt arī tāpēc izrāde šķiet arhaiska, ka mūsdienās par līdzīgām tēmām teātris ir iemācījies runāt citādi, vairoties tik lielu lomu atvēlēt tekstam un režijas tieši izteiktam vērtējumam.
Henrieta Verhoustinska – ***
Tā vien šķiet, ka izrādei pietrūcis pāris nedēļu mēģinājumu, lai tā kļūtu par "pārsteidzošu un kvalitatīvu mākslas faktu", kā savas nominācijas dēvē Dienas balva kultūrā. Iestudējot asprātīgu, lāgiem ļoti smieklīgu, citbrīd mazliet skumju čehu četrdesmitgadnieka lugu, Gruzdovs gan ar patīkamu humora izjūtu ironizē par sevi, ar garšu citējot savas agrāko laiku izrādes (Man arī būtu bail, Precības, Marmors u. c.), gan atklāj lērumu šodien aktuālu tēmu. Vīrietis pusmūža krīzē. Indivīda iekļaušanās sabiedrībā. Marginālu personāžu iznākšana avanscēnā. Netradicionāli seksualitātes aspekti. Čehoviska atsvešinātība vistuvāko cilvēku starpā. Un tā tālāk. Pēc ilgiem laikiem sakarīga loma (ja tā var nosaukt seksuāli norūpējušos lūzerus) Ģirtam Ķesterim un Artim Robežniekam, forša, jo netipiska, kameo lomiņa Ilzei Ķuzulei (spožs viņas sveiciens Laurim Reinikam!), prieks skatīties uz Pēteri Liepiņu un Olgu Dreģi kā neidillisku, mūžu kopā nomocījušu pārīti, bonuss krāšņajai Initai Dzelmei par izturību. Taču izvēlētā forma – absurds ar groteskas un koncerta elementiem – izrādījusies bīstama, jo aktieri ik pa laikam nenoturas un ieslīgst estrādiskā "izpildījumā", kas laikam ir Lielās zāles uz publikas ieraušanu vērsto uzvedumu sekas.