Noklusētā vēsture. Rakstniecības un mūzikas muzejs stāsta stāstus par maz zināmo

"Es pati par Rīgas Strādnieku teātri uzzināju, pateicoties mākslas zinātniecei Edvardai Šmitei, kura ir divu šī teātra aktieru – Lūcijas Baumanes un Luija Šmita – meita un kuras interešu lokā līdzās citām tēmām ir bijušas viņas vecāku biogrāfijas," stāsta izstādes kuratore Sanita Duka, kura pati ir cieši saistīta ar teātra mākslu un savulaik ir nodarbojusies ar režiju. Viņa atminas, ka Latvijas teātra vēsturi ir apguvusi padomju laika beigās un neatkarības laika sākumā un toreiz par Rīgas Strādnieku teātri nav ticis pieminēts ne vārds. "Jau pēc pirmajiem iespaidiem par šo teātri es sapratu, kas tas ir tas, kas man bija pietrūcis Latvijas teātra ainā. Rīgas Strādnieku teātris bija spilgts modernisma teātris ar sarežģītu vēsturi, kas nebija ērta ne Ulmaņa, ne padomju režīmam, jo bija vērsts pret autoritārismu," skaidro izstādes kuratore, kura Rīgas Strādnieku teātra pētīšanai veltījusi jau divus gadus.

Tas ir izaudzis no Tautas augstskolas, arodbiedrību un strādnieku klubu jauniešu drāmas kursiem un tika veidots pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iniciatīvas. "Rīgas Strādnieku teātris bija sabiedriski veidots teātris, ko nodibināja septiņpadsmit organizāciju, kas ir unikāls gadījums no mūsdienu Latvijas teātru skatupunkta," akcentē Sanita Duka, kurai šīs izstādes veidošana ir bijusi iespēja nokļūt pagātnē un uzdot sev jautājumu: ko es domātu un darītu tajā laikā?

Tajā laikā Rīgas Strādnieku teātra saturu un stilu noteica "kreisi" noskaņoti intelektuāļi, rakstnieki, mākslinieki un teātra profesionāļi – režisori Jurijs Jurovskis (īstajā vārdā Georgijs Saruhanovs, 1894–1959), Jānis Zariņš (1893–1979), Olga Bormane (dzimusi Groskaufmane, 1893–1968) un citi. "Pārējo teātru vidū Rīgas Strādnieku teātris izcēlās ar laikmetīgu repertuāru un novatorisku vizualitāti un daudz domāja par to, kā teātra mākslai vajadzētu attīstīties tālāk," norāda izstādes kuratore un piebilst, ka Rīgas Strādnieku teātris ļoti organiski ierakstījās citur pasaulē notiekošo teātra procesu kontekstā.