Latvijas Avīze šodien raksta, ka ka teātra direktori arī tiek vainoti apšaubāmu savstarpēju līgumu slēgšanā. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, O.Rubenis un A.Līnis par konsultācijām viens otram maksājuši Ls 2000.
Nacionālais teātris šī gada 22.maijā noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Dailes teātra valdes locekli Līni par "Teātru darbinieku darba samaksas sistēmas organizēšanu atbilstoši Darba likuma 140.panta 1.daļā noteiktajam". Šis Darba likuma pants paredz: "Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku." Savukārt Dailes teātrī noslēgts uzņēmuma līgums ar Nacionālā teātra valdes locekli O.Rubeni par konsultācijām "summētā darba laika" noteikšanā, samaksājot viņam par to Ls 2000.
Nacionālais teātris izplatījis publisku paziņojumu, kurā uzsver: noslēgtais uzņēmuma līgums starp Nacionālo teātri un A. Līni ir leģitīms.
Nacionālais teātris paziņojumā atgādina, ka pagājušajā gadu mijā Latvijuskāra finanšu krīze, tika samazināts finansējums kultūras nozarei. Tā kā budžeta situācija tobrīd bija nestabila un neprognozējama, radusies vajadzība pēc teātra darbības stratēģiskās plānošanas pārskatīšanas un finanšu optimizēšanas tā, lai neciestu teātra māksla un kvalitāte.
Kā eksperts uzaicināts Latvijas lielākā dramatiskā teātra valdes loceklis A.Līnis, kurš izraudzīts, ņemot vērā viņa ilgstošo un sekmīgo pieredzi Dailes teātra darbībā. Nacionālais teātris paziņojumā skaidro, ka A.Līnis izvēlēts, arī tāpēc, ka konsultējamā joma ir šauri specifiska, un Latvijā kompetentāku speciālistu par viņu nav. Savukārt starptautisku ekspertu piesaistei teātra rīcībā nav bijis līdzekļu. Tādēļ nolemts slēgt uzņēmuma līgumu ar A.Līni.
Nacionālais teātris paziņojumā uzsver: “Teātrim ir pamats uzskatīt, ka noslēgtais uzņēmuma līgums ir leģitīms un nepieciešams, ņemot vērā apstākli, ka jau pāris mēnešu laikā pēc konsultāciju pabeigšanas teātris jautājumos, kas saistīti ar līguma seku novērtēšanu, var izdarīt aplēses, ka līdzekļu ekonomija, sistēmiski pārejot uz autoratlīdzības līgumu slēgšanu ar radošo personālu gadījumos, kad tas ir iespējams iepriekš praktizētā uzņēmuma līguma vietā attiecīgajā tā daļā, gada laikā sastāda vairākus desmitus tūkstošu latu.”
Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva telefona sarunā ar portālu Diena.lv arī atzina, ka informācijas par kriminālprocesa sākšanu nonākšana publiskajā telpā nenoliedzami ietekmē teātra publisko tēlu, radot bažas par teātri. Viņa aicina “vispirms padomāt, pirms mest akmeni,” kā arī atcerēties par nevainības prezumpciju.
“Protams, ka šī ažiotāža ietekmē teātra kā sabiedriskās domas nesēja tēlu,” atzīst I.Vasiļjeva. Viņa arī piebilda, ka skaļo notikumu dēļ skatītāji vismaz pagaidām nav pātraukuši iegādāties biļetes un apmeklēt izrādes.
(papildināta ar 3.rindkopu)