"Ar dzejas lasīšanu, deklamēšanu, runāšanu esmu saskārusies jau sen, jo dzeja ir arī daudzu izrāžu kontekstā," stāsta aktrise, kurai šis dzejas uzvedums sagādā lielu prieku un gandarījumu. "Augsto dziesmu latviešu valodā atdzejojis Knuts Skujenieks. Man bija tas gods satikt viņu pirmizrādē. Tulkojums ir brīnišķīgs, valoda poētiska. Lai gan tekstu zinu no galvas, kad esam uz skatuves, viss notiek šeit un tagad. Tas ir kaut kas īpašs. Es nedeklamēju, nelasu, bet izdzīvoju." Maija Arvena uzsver, ka tieši šajā laikā – ne tikai rudenī, bet arī Covid-19 ēnā – vajag dzirdēt un redzēt kaut ko mīļu, ko likt pretī sagurumam, depresijai.
Dzejas lasījumu kopā ar Maiju Arvenu izrādē interpretē Andris Bulis. Režisore Nadīne Bokovikova oriģinālteksta pamatideju atklāj, piemērojot to šodienas cilvēka tempam un ikdienas izjūtai. "Simboliski runājot, tā ir tantra. Ir sekss, ir mīlestība, vīrišķais un sievišķais kopā un vienoti. Vārdi ir ļoti skaisti. Stāsts ir par to, kā mīlēt un mīlēties. Un tas ir tīrā un gaišā nozīmē," skaidro Maija.
Bet izrāde nav tikai dzeja un vārdi. Uzvedumā ir iesaistīti mūziķi, scenogrāfija un horeogrāfija, kas kopumā pauž Dziesmu dziesmas simbolisko nozīmi. "Jebkura maņa paspilgtina skatītāju emocionālo līdzpārdzīvojumu un empātiju. Izrāde notiek LU Botāniskā dārza Palmu mājā, un arī tas dod jaunu impulsu emocijām. Apkārt jūtama zemes un lapu smarža, un skatītājam ir viegli uzburt iztēlē pasauli, par ko runājam – ar dārziem, ar lilijām, eksotiskiem augļiem un ziediem." Kustības šajā uzvedumā veido tēlnieciski grafisku dejas zīmējumu, kas mijas ar plastiskiem dejas elementiem, paužot dvēseles ilgas un sapņus, ciešanas un laimi. Divas mūziķes – Alisa Klimanska (flauta) un Natālija Grigoroviča-Skarbinika (vijole) – mūzikas mijiedarbībā ar tekstu atklāj galveno varoņu emocionālo pasauli. Izrādē piedalās arī armēņu dziedātāja Asmika Bagojana, izpildot sešas dziesmas par mīlestību. "Un, kad es iedomājos par armēņu un azerbaidžāņu konfliktu, par karadarbību, tas rada vēl lielāku pārdzīvojumu. Ir tik liela vēlēšanās, lai būtu paaudzes, kas nodzīvo bez kariem," par kopsakarībām, kas atklājas, stāsta Maija Arvena.
Izrāde Dziesmu dziesma 8. novembrī būs skatāma LU Botāniskā dārza Palmu mājā. Turpmāk plānots ar izrādēm viesoties Latvijas muižās.