Iestudējums top Dailes teātrī sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas atbalsta un attīstības fondu Teritorija, piedaloties fondiem M-ART un Blavatnik Family Foundation. Skatītājiem tiks nodrošināti titri latviešu un krievu valodā.
15. janvārī Dailes teātrī sākās pirmais mēģinājumu posms, kas noslēgsies 25. janvārī. Maija sākumā izrādes radošā komanda atkal tiksies Rīgā. Pēc pirmizrādes Dailes teātrī iestudējums dosies pasaules turnejā.
Franču dramaturga Bernāra Marī Koltesa (1948–1989) slavenāko lugu vidū ir Roberto Zuko, Rietumu krastmala un Kokvilnas lauku vientulībā. Koltesa daiļradei vairākkārt pievērsušies dižākie Eiropas režisori – Patriss Šero, Pēters Šteins, Kšištofs Varlikovskis, Mihaels Tālheimers, Kama Ginkass un citi.
Lugas Kokvilnas lauku vientulībā iestudējuma pirmizrāde notika 1987. gadā Parīzes Nantēras-Amandjē teātrī Patrisa Šero režijā.
Šajā lugā divi cilvēki satiekas tumšā alejā. Viens ir Izplatītājs, otrs – Klients. Tirgotājs mēģina kaut ko pārdot Klientam, kaut ko, kas viņam jānosauc pašam. Klients nevēlas nosaukt preci un visos iespējamos veidos atsakās no darījuma.
Luga ir strīds, divu cilvēku konfrontācija, kas izteikta vārdu un nozīmju spēlē. Laika gaitā kļūst skaidrs, ka pārdošanas priekšmets ir slēpta interese. Abiem varoņiem ir jāatzīstas savā iekārē. Tā kā ne viens, ne otrs nevēlas saukt lietas īstajos vārdos, skatītājs saprot, ka šis strīds neatrisināsies, jo neviens negrib atzīties.
Jaunajai izrādei režisors Timofejs Kuļabins un dramaturgs Romāns Dolžanskis radījuši lugas skatuvisko versiju, kurā liela nozīme ir skaņas dizainam un video partitūrai. Izrādes mākslinieks ir Oļegs Golovko. Izrādes laikā jaunās paaudzes videokameras seko aktieriem un rada ne tikai "tuvplāna" efektu, bet arī paralēlu mediju darbību, sava veida dzīvu videomākslu.
Režisors Timofejs Kuļabins par topošo darbu saka: "2022. gadā tēma par aizliegto, neizteikto un neatvairāmo pievilcību ir jārisina citādi. Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma un kuru jebkura sabiedrība atzīst par noziedzīgu – pēc spēkā esošās likumdošanas. Šajā lugā ir divi aktieri, bet tikai viens tēls. Lielāko daļu laika mēs pavadām zemapziņā, murgainās vīzijās par varoni, kuru mēs tā arī neieraugām. Viņa vietā uz skatuves ir divas savstarpēji pretnostatītas figūras – tās iesaistās saspringtā, niknā un sarežģītā dialogā. Šis ir cilvēka dialogs ar savām slepenajām vēlmēm un bailēm. Ar to, ko viņš neuzdrošinās pateikt pat pats sev un no kā viņš nevar atbrīvoties, neatņemot sev dzīvību. Šis ir stāsts par cilvēka sarežģītību pasaulē, kurā sarežģītība kļūst par kaut ko nevēlamu, nevietā, nepiedienīgu. Šī pasaule rada iekšējas nesaskaņas, disonansi, kas nogalina cilvēku no iekšpuses kā nāvējoša slimība."
Šī nav pirmā reize, kad Ingeborga Dapkunaite un Džons Malkovičs tiekas uz teātra skatuves, viņiem ir ap desmit kopīgu projektu teātrī un kino. No 2009. līdz 2011. gadam aktieri spēlēja Maikla Stērmingera muzikālajā izrādē Džakomo variācijas, kas guva lielus panākumus daudzās valstīs. 2017. gadā aktieri kopā filmējās krievu filmā Par mīlestību.