Šī bija pirmā reize, kad festivāls norisinājās ārpus Eiropas kontinenta - līdz šim festivāls LAIPA norisinājies Lielbritānijā, Latvijā, Īrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Islandē, Vācijā. Šogad festivāla organizēšanu uzņēmās Sanfrancisko Jaunais teātris režisoru Māras Luisas un Katrīnas Vasiļevskas-Dāsas vadībā kopā ar Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības pārstāvjiem.
Festivāla LAIPA oficiālā atklāšana sākās sveicieniem no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieces diasporas jautājumos Elitas Gaveles un Latviešu fonda vadītājas Renātes Kenijgas, bet klātesošie teica uzrunas - Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstības un saglabāšanas nodaļas vadītājas Sarmīte Pāvulēna, Amerikas Latviešu apvienības valdes priekšsēdis Mārtiņš Andersons, Eiropas Latviešu apvienības kultūras referente Andra Baltmane, Latvijas goda konsule Ziemeļkalifornijā Laura Ramanis, Ziemeļkalifornijas Latviešu luterāņu draudzes diakone Guna Reins un Ziemeļkalifornijas Latviešu luterāņu draudzes priekšnieks Kārlis Veilands.
Festivāla dalībnieki bija sagatavojuši latviešu autoru lugas, kā arī piedalījās kādā no trīs meistarklasēm pie Latvijas teātra nozares profesionāļiem - nodarbības vadīja aktrise Jana Herbsta, aktieris un režisors Jurģis Spulenieks un aktieris, kustību mākslinieks, režisors un animators Dzintars Krūmiņš. Izrādes vērtēja arī kultūras žurnālists un teātra kritiķis, amatierteātru skates Gada izrāde žūrijas pārstāvis reģionu skatēs Atis Rozentāls un Latvijas Radio žurnāliste Ingvilda Strautmane.
Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Halovīna noskaņās, atzinības rakstus par piedalīšanos saņēma katrs dalībnieks:
- Bredfordas teātra trupa Saulespuķe, luga Dāmas – par veiksmīgiem formas meklējumiem, radoši risinot paaudžu konfliktu ar specefektiem;
- Reikjavīkas latviešu teātris, luga Divkauja – par veiksmīgu situāciju komēdijas iestudējumu;
- Oslo latviešu teātris O’LatTe, izrāde Krustcelēs – par drosmīgu klasikas tekstu aktualizēšanu emocionālā stāstā;
- Stokholmas Atraktīvais Latviešu amatierteātris SALA, izrāde Pārvērtības – par sarežģītas sievietes atklāsmēm un meklējumiem;
- Birzgales amatierteātris Laipa, izrāde Kā Ziemeļmeitas brauca puisi lūkoties – par veiksmīgāko fināla ainu;
- Liezēres amatierteātris LiNaTe, izrāde Tapiņa atgriešana – par lielisko partnerību un precīziem raksturiem komēdijā, “kas strādā”
- Vācijas latviešu amatierteātris–studija Ezīši, izrāde Leģenda par latvieti. Ar dievu roku – par publikas iesaistīšanu maģiskā rituālā, radot jaunu oriģināltekstu un skaņu/ mūzikas partitatūru;
- Sirsnīgais Briseles latviešu teātris, izrāde Šodien – par latviešu literatūrā mazzināmu tekstu atklāšanu tumsā vistuvāk skatītājiem;
- Sanfrancisko Jaunais teātris, izrāde Zelta zirgs – par latviešu kultūras aktualizāciju starptautiskā telpā, dzīvo scenogrāfiju un kraukļu skaita radošu palielināšanu.
Skatītāju balsojumā par festivāla LAIPA 2023 aktrisi tika atzīta Stokholmas Atraktīvā latviešu amatierteātra SALA aktrise Agnese Jēgere par Līvas Ulmanes lomu monoizrādē Pārvērtības. Savukārt par LAIPA 2023 izrādi tika atzīta Liezēres amatierteātra LiNaTe izrāde Taupiņa atgriešana. Daži aktieri saņēma arī speciālbalvas, ko pasniedza vietējās slavenības.
Šogad pirmo reizi festivāla laikā tika radītas mini izrādes - etīdes, ko festivāla dalībnieki iestudēja kopā ar ekspertiem. Skatītājiem bija iespēja noskatīties, kā no viena un tā paša materiāla ir tapušas trīs dažādas izrādes. Meistarklašu dalībnieki etīžu sagatavošanai par pamatu izmantoja Raiņa lugas Spēlēju, dancoju tematisku fragmentu, kur augšāmceļas miroņi. Šis fragments izvēlēts tādēļ, ka festivāls norisinājās Halovīna laikā.
Jana Herbsta, kura vadīja meistarklases pēc Mihaila Čehova tehnikas, uzsver: "Mēs darbojāmies ar metodi, kas balstās uz ķermeni un elpu kā instrumentu, kas palīdz sasniegt autentiskas un patiesas emocijas, saudzējot aktiera dvēseli. Dodot uzdevumus aktieriem un redzot, ka viņi atdodas un sāk dzīvot savos tēlus, es pat aizmirsu, ka viņi nav profesionāli aktieri un pati nemanot sāku runāt profesionālā valodā. Viņi reizēm savus uzdevumus veica tik labi, ka sāku vairāk prasīt. Man kā profesionālai aktrisei bija bauda skatīties uz meistarklašu dalībniekiem, kuri šo visu dara sava prieka un entuziasma dēļ, tā nav profesija, kurā viņiem jāattīstās profesionāli. Viņi ir uz skatuves tikai tādēļ, ka viņiem tas patīk un sagādā baudu. Mans uzdevums šajās dienās bija iedot instrumentu kastīti, kā viņiem rīkoties attiecīgās situācijās, kad tēlā kaut kas nesanāk. Mums sanāca labāk un labāk, ko es redzēju arī mūsu grupas izveidotajā etīdē, ko rādījām skatītājiem. Noslēdzu meistarklases ar sajūtu, ka gribētos ar šiem dalībniekiem darboties vēl tālāk un dot nākamos uzdevumus.”
Savukārt Jurģis Spulenieks, kurš vadīja meistarklases par imersīvo teātri un dažādiem procesiem, kā veidot tēla pozīciju, novērojuma tehnikas, koncentrēšanos, iztēles impulsiem, stāsta: "Es apbrīnoju to, ko šie dalībnieki spēja paveikt divu dienu laikā – tik apjomīgu informāciju pārstrādāt ir jābūt spēcīgai vēlmei un resursam to darīt. Patiešām, ja amatieriem šīs spējas balstās tikai uz entuziasmu, tad šī entuziasma deva ir ļoti liela. Ko es ļoti novērtēju. Turklāt tā sirsnība, kas nāk no viņiem un ko viņi spēj pārvērst darba spējās, ir ļoti iespaidīgi. Ir patīkami redzēt, ka viņiem gribas “uzsūkt” jaunas zināšanas un izmēģināt kaut ko tādu, ko līdz šim nav darījuši, tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka man bija iespēja darboties ar LAIPA dalībniekiem."
Trešās meistarklases vadītājs Dzintars Krūmiņš par paveikto saka: "Mums bija savstarpēja uzticēšanās. Daži no dalībniekiem bija mani sastapuši jau iepriekš, sākumā pārējie skatījās ar zināmām bažām, kas būs. Es dalībniekiem devu Anša Rūtentāla tehniku un dažus vingrinājumus, kas attīsta partnerības sajūtu, uzticēšanos partnerim, tāpat arī saprast to, ka dalībnieki var uzticēties savam ķermenim, ka viņu ķermenis var izdarīt reizēm vairāk nekā viņi domā. Atmest nost prāta bailes ar vingrinājumu tehnikām, tad cilvēki sāk uzticēties paši sev un pārējiem. Protams, tā bija milzīga avantūra no manas puses taisīt jau pabeigtu darbu uz muzikāla materiāla, balstītu Raiņa tekstos, bet interpretēt viņu caur abstraktu kustību tīri uz darbību. Mūsu meistarklasē paveiktais rezultējās ļoti brīnišķīgā darbā, mēs izdarījām visu pēc labākā šajā brīdī."
Par muzikālo noformējumu katru vakaru rūpējās postfolka grupa Rudzurika no Luksemburgas, kuri ne tikai veidoja muzikālo noformējumu, bet arī paši piedalījās meistarklasēs un etīdēs, kas tika rādītas skatītājiem.
Festivāla noslēdzošajā dienā dalībniekiem bija iespēja doties kopīgā ekskursijā gan iepazīstot Sanfrancisko, gan arī apmeklējot Muir Woods nacionālo parku, kur aug sekvojas.
Festivāls LAIPA ir ceļojošs – katru gadu to organizē kāds no diasporas amatierteātriem. Nākamajā gadā, kad festivālam aprit 10 gadi, tas atgriežas sākuma vietā – Bredfordā
Diasporas amatierteātru festivāla pirmsākumi meklējami pirms deviņiem gadiem Bredfordā, Lielbritānijā, kad to organizēja teātra trupas Saulespuķe vadītāja Gita Robalde. Nosaukumu LAIPA festivāls ieguva tā otrajā gadā. Tā nu jau deviņus gadus šis festivāls nes šo skanīgo latviešu vārdu un ir kā laipa, kas savieno tos, kuri mīl teātri, kuri turpina kopt latviešu kultūras tradīcijas arī svešumā.
Festivālu LAIPA 2023 finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projektu atbalstīja arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem. Neatsverams atbalsts pasākuma nodrošināšanā un viesu uzņemšanā bija arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fondam un padomei, Amerikas Latviešu apvienībai, Latviešu Fondam, Latviešu kultūras biedrībai TILTS, kā arī visai Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības saimei.