No 16.- 21. septembrim Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Serebreņņikova vadītā Gogoļa centra viesizrādes. Latvijas skatītājiem būs iespēja redzēt Francijā ļoti augstu novērtēto Dāvida Bobē un Kirila Serebreņņikova iestudējumu Ovīdija Metamorfozes un Vladislava Nastavševa Mēdeju.
Kirils Serebreņņikovs kopā ar franču režisoru Dāvidu Bobē izrādē Metamorfozes iestudējis Ovīdija pierakstītos antīkos mītus, maksimāli pietuvinot tos mūsdienām. "Izrāde ir postapokaliptiska," raksturo Serebreņņikovs, piebilstot - "nevelciet neko baltu!"
Aktieri izrādē runā tekstu gan kā antīkie varoņi, gan kā mūsdienu cilvēki, savus stāstus pārvēršot asprātīgās anekdotēs un paceļot līdz antīkās traģēdijas augstumiem. "Izrāde ir par mīlestību, nāvi, dažādām šausmām - dažādiem stāvokļiem," atklāj izrādes dramatizējuma autors Valērijs Pečeikins. Viņš stāsta, ka izrādes nobeigums nereti skatītājos raisa spilgtas sajūtas: "Daudzi pamet zāli, nepiekrīt. Man pat ir rakstījuši Facebook, ka nespēj tādam iznākumam piekrist."
Metamorfozes ir daudzslāņains multimediāls priekšnesums, kurā dramatiskais teātris savienojas ar videomākslu, laikmetīgo deju un elektronisko mūziku. "Teātris kā vienīgā 21. gadsimta māksla, kuru nevar ierakstīt USB flešā," atzīmē Pečeikins.
Izrādes Mēdeja galvenā intriga, Gogoļa centra iestudējumu izrādot Rīgā, protams, ir Mēdejas lomas atveidotāja – Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, kuru iemīlējusi Maskavas publika.
Mēdeja tapusi garā meklējumu ceļā, stāsta aktrise. Uz skatuves ir absolūta askēze - kubs un divi krēsli. "Mūs iedvesmoja Marinas Abramovičas performance MoMA," piebilst Guna Zariņa.
Izrādes struktūru veido Mēdejas monologi un viņas sarunas ar trim personām – vīru Jāsonu, valdnieku Kreontu un Ziņnesi. Režisoram Vladislavam Nastavševam Mēdejas traģēdija risinās abstraktā laikā un telpā, uzsverot cilvēciski saprotamo un vienlaikus grūti attaisnojamo Mēdejas rīcību, nogalinot savus bērnus pēc piedzīvotās vīra nodevības.
Viesizrādes atbalsta Pētera Avena labdarības fonds Paaudze.