Ar dramaturģi Anci Muižnieci tapis stāsts par tradīcijām, kas ir galvenais atslēgas vārds. "Brīdī, kad radās ideja veidot izrādi par attiecībām, impulss bija par to, ka mūsdienās – šeit un tagad – vārdu "tradīcija" izmanto, lai iebiedētu jaunus cilvēkus. Kad viņi veido attiecības, tad uzreiz piesauc "tradīcijas", ka izvēle ir vienīgi tāda un ne citāda, un tas man likās ļoti netaisnīgi," skaidro J. Znotiņš.
Radošā komanda pierāda (un parāda), ka tradīcijas, ko ietekmējis laiks, daba, vara, bijušas ļoti dažādas. "Izrāde domāta jauniešiem, un ideja ir vienkārša – jauni cilvēki mēģina izpētīt latviešu tradīcijas saistībā ar attiecību veidošanu. Bet vērtīgi ir izrādi noskatīties kopā ar pieaugušajiem, jo būs pierādījums absurdam, kad reiz atkal skanēs vārdi, ka "esam par tradicionālām attiecībām". Loģisks tad būs pretjautājums: par kurām attiecībām runājat?" vispārina J. Znotiņš un min vairākus piemērus. "Piemēram, senos laikos bija tradīcija, ka puiši brauca uz citiem novadiem zagt meitenes, pēcāk tas attīstījās par kaut ko šodien nepieņemamu – līgavas tika pirktas. Tas tolaik gandrīz vai bija progresīvs solis, salīdzinot ar brutālo zagšanu. Bet blakne – muižnieks gribēja savu daļu jeb pirmās nakts tiesības. Pēc tam parādās tradīcija nostiprināt laulības ciešās saites baznīcā. Ādams un Ieva, Lāčplēsis un Laimdota, un Spīdola…"
Kas agrāk bija saprotams, šodien – gandrīz komisks. Uz skatuves viss notiek pilnā nopietnībā, bet no šodienas skatupunkta tas liekas absurds, tāpēc izrādes žanriskais apzīmējums ir jutekliska satīra. Nākotnes vīzijās, kad attiecībās ienāks mākslīgais intelekts, radošā komanda gan atturējusies ieskatīties. "Laika līnija izrādē atnāk līdz mūsdienām. Bija doma par minējumiem nākotnē, bet – nē, apstājāmies," saka J. Znotiņš. "Jaunībā mīļotā cilvēka meklējumi ir sevišķi aktuāli un jūtīgi. Mēs uzskatām, ka pret tiem jāattiecas ar vislielāko cieņu, jo dzīve tikai tāpēc ir skaista, ka tā nav mūžīga, un mums tajā ir dota spēja just, iemīlēties, pārdzīvot un mīlēt. Es nekad savās izrādēs neesmu gribējis nevienu pamācīt vai kur nu vēl biedēt. Esmu gribējis likt pašam izdomāt. Arī izrādē Mīlestības vārdā beigas ir tādas, kas liek domāt pašiem – kas varētu notikt nākotnē, kad cilvēki iemīlēsies un būs jāpieņem lēmums, kosties ābolā vai ne."
Tuvākā izrāde – 13. jūnijā.