Piektdien, 22. februārī, notiks mūzikla Oņegins pirmizrāde. Darba pamatā ir pēdējā laikā Latvijas teātros tik ļoti iecienītais Aleksandra Puškina romāns dzejā Jevgeņijs Oņegins, taču šī uzveduma sižetā ir ieausti pavedieni arī no citiem Puškina darbiem.
VIDEO: Kārlis Lācis par savu mūziklu Oņegins (fragmenti)
"Atšķirībā no Pūt, vējiņi!, kas manā apziņā dzīvo kā drāma, Oņegins ir traģēdija – cilvēka bojāejas traģēdija," KDi stāsta Evita Mamaja. "Baibiņa un Gatiņš mirst, taču viņi neiet bojā kā cilvēki. Šeit ir citādi – šis ir daudz psiholoģiskāks stāsts. Liela nozīme ir arī reliģiskajam motīvam, piedošanai un izlīdzinājumam."
Plašsaziņas līdzekļi, ziņojot par topošo mūziklu, galveno akcentu likuši uz sižetā iekļauto Puškina tēlu un tā atveidotāju harismātisko dziedātāju Intaru Busuli, tādējādi radot mazliet greizu iespaidu par gaidāmo teātrī. "Šī primāri ir Oņegina cilvēciskā traģēdija, par ko ir stāsts," piebilst Evita Mamaja.
Jevgeņiju Oņeginu spēlēs Artūrs Skrastiņš. Ieva Segliņa būs Tatjana, Artis Robežnieks – Ļenskis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Olga. Citās lomās un masu skatos būs skatāms kupls Dailes teātra aktieru ansamblis.
Smīns un splīns
"Pievienotā vērtība…Es nezinu, vai Puškinam var ko pievienot, drīzāk – svarīgi ir tas, kādā veidā šīs tēmas rezonē caur mums uz skatītāju," saka Oņegina lomas tēlotājs Artūrs Skrastiņš, atbildot uz jautājumu par Dailes teātra pienesumu, interpretējot Jevgeņiju Oņeginu. Kārļa Lāča rakstītā mūzika, viņaprāt, ir ārkārtīgi spēcīga un diktē noteikumus, savukārt pārējās komandas uzdevums ir pielikt klāt savu personisko viedokli. "Manuprāt, mūsdienās aktuāli ir tas, ka cilvēki dzīvo tādā notikumu virpulī, ir atēdušies sabiedrības uzmanību, dzīvo pēc kaut kāda noteikta ritma, kas nemainās, un pēkšņi saprot, ka dzīve ir tik ļoti neciešama un paredzama, ka rodas tas, ko Puškinam nozīmē jēdziens "splīns"," teic aktieris. "Ir jānotiek kaut kam – šajā gadījumā diezgan traģiskam –, lai saprastu kaut ko par sevi."
Oņeginu, kurš Puškina darbā iemieso XIX gadsimta divdesmito trīsdesmito gadu pilsētas dendiju, Artūrs Skrastiņš raksturo kā patmīlīgu, apjukušu, dzīvi "atēdušos" cilvēku. "Sākumā ir tikai čaula, kas uz visu skatās caur tādu smīna masku, taču, kas aiz tās patiesībā ir, – to viņš pats jau ir aizmirsis."
Meklējot pavedienus Oņegina tēlam, Artūrs Skrastiņš noskatījies režisores Martas Fainsas filmu Oņegins (1999) ar viņas brāli aktieri Reifu Fainsu galvenajā lomā. Latviešu aktieris gan atzīst, ka šis darbs viņam, maigi izsakoties, nepaticis, taču viņu patiesi iedvesmojusi Fainsa "pareizā Oņegina seja". "Noskatoties šo filmu, es sapratu, ka man ir jāsāk domāt par Oņeginu, sākot ar viņa seju. Mēģināju saprast no iekšpuses, kā tā veidojas – kā tas reljefs izbīdās uz āru. Viss Oņegins ir sejā – tādā brīžiem sastingušā smaidā, kurā ir kāds noslēpums."
Karstais mūzikas pulss
Artūrs Skrastiņš sākotnēji nemaz nav zinājis, ka Kārlis Lācis Oņegina lomas muzikālo partiju rakstījis tieši viņa balsij, taču, noklausoties un sākot šo mūziku apgūt, jutis – tā ir viņam. "Kārlim Lācim, kā visiem talantīgiem cilvēkiem, ir spēcīga intuīcija. Apgūstot materiālu, man šķita, ka saprotu komponista domu gājienu un ir viegli tam izsekot. Viņš ir precīzi uzkomponējis mūziku raksturam, un man tas palīdz," atzīst aktieris.
Viņaprāt, Kārļa Lāča un dzejnieka Jāņa Elsberga kopdarbs ir ārkārtīgi daudzslāņains: "Tā krāsu palete ir ļoti plaša, sākot ar liriskām ārijām un beidzot ar raksturgabaliem. Mūzika ir ļoti dzīva – tai iekšā ir karsts pulss, bet, kā to uztvers skatītājs, tas pagaidām ir lielais nezināmais."
Zemteksti gardēžiem
Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja stāsta, ka viņas lielākais izaicinājums bijis atrast kopsaucēju Dž. Dž. Džilindžera idejām, Kārļa Lāča mūzikai, kas savā spēcīgumā reizēm gribējusi aizvest pilnīgi citā virzienā, un Jāņa Elsberga dzejai, kurai dažās rindiņās un notīs jāizstāsta konkrēts stāsts.
Tā iemesla dēļ, ka Jevgeņija Oņegina sižets ir paskops ar notikumiem, radošā komanda nolēmusi papildināt uzvedumu ar citu Puškina darbu citātiem. "Galvenais vaininieks ir Džilindžers, kurš no paša sākuma bija ieņēmis galvā, ka mūziklā noteikti jābūt trim Tatjanas sapņiem. Tad nu vajadzēja izdomāt, par ko šie trīs sapņi būs un kāpēc. Piemēram, vienā sapnī izmantots fragments no Ruslana un Ludmilas, kurā izspēlēts tas pats Tatjanas un Oņegina stāsts, tikai apgrieztā veidā," atklāj Evita Mamaja. Viņa piebilst, ka krievu literatūras gardēži varēs medīt zemtekstus, taču Puškina daiļrades pārzināšana neesot obligāts noteikums, lai varētu uztvert visas paralēles un baudītu mūziklu.
No klaunu dzimtas
Evita Mamaja atgādina, ka Puškins Jevgeņiju Oņeginu rakstījis no savas autora pozīcijas – kā par savu draugu. Arī mūziklā ir izmantots paņēmiens, ka Puškins tikai sacer šo stāstu – sāk radošā iedvesmā aprakstīt fragmentu no savas dzīves, draugus, nezinot, kur tālāk notikumi viņu aizvedīs.
Par uzvedumā Puškina lomā pieaicināto Intaru Busuli viņa saka: "Puškins arī mūsu stāstā ir "cilvēks no malas", autors, kurš iesaistās darbībā. Viņam ir arī stila ziņā atšķirīgas muzikālās ārijas. Puškins jau bija tāds savdabis sabiedrībā, neizturējās pēc etiķetes, dauzījās. Tāds viņš būs arī mūziklā."
Artūrs Skrastiņš stāsta, ka mēģinājumos kopā ar Intaru klājas jautri: "Nav daudz tādu cilvēku, kuriem ienākot telpā visi sāk smaidīt, pirms viņš vispār ir pavēris muti. Ņemot vērā, ka mūziklā abi esam draugi, mums bija svarīgi atrast kontaktu, kas ļoti ātri arī izdevās."
Atšķirībā no dažiem gadījumiem, kad dziedātāji vienreiz uzkāpj uz teātra skatuves un jau dēvē sevi par aktieriem, nemaz nenojaušot, ko patiesībā ietver šis vārds un ko sevī koncentrē, ar Intaru Busuli esot citādi. "Viņu pilnīgi mierīgi varētu saukt par aktieri, jo viņš arī savos koncertos uzvedas kā aktieris. Viņš ir no klaunu dzimtas. Es arī esmu klauns," saka Artūrs Skrastiņš.
Vokālās partijas mūzikla aktieriem palīdzēja apgūt profesionālā dziedātāja Ieva Kerēvica. Scenogrāfijas autors ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa. Vizuālo noskaņu veido videomākslinieks Artis Dzērve un gaismu mākslinieks Igors Kapustins.
Oņegins
Dailes teātra Lielajā zālē 22.II plkst. 19, 23.II plkst. 18, 24.II plkst. 15, 5.III plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 4–25