Pēc iepazīšanās klātienē ar paveikto akustikas eksperts pozitīvi novērtēja projekta progresu. "Jums ir viss pamats sagaidīt, ka gan lielajā, gan arī mazajā akustiskajā koncertzālē būs labskanīgi kā klasiskās mūzikas, tā arī populārās mūzikas koncerti. Turpinot strādāt tikpat rūpīgi, zālēs būs ļoti laba akustika. Domāju, ka Rēzeknes projekts ir ļoti interesants, jo jūs esat bijuši tiešām ļoti veiksmīgi, domājot par daudzfunkcionalitāti. Te Jūs varēsiet nodrošināt tikpat labi rokmūzikas koncertus kā simfoniskās mūzikas koncertus," uzskata J. I. Gustavsons.
Viens no ēkas arhitektiem Uldis Balodis (SIA Vizuālās modelēšanas studija) stāsta: "Rēzeknē top daudzfunkcionāls centrs. Tā lielās un mazās zāles galvenā iezīme ir tāda, ka zāles sākotnēji projektēta, lai tajās varētu atskaņot simfonisko mūziku, bet, izmantojot dažādus risinājumus, būtu iespējams nodrošināt arī elektroniski pastiprinātus pasākumus. Tā gudrība ir atrast veidu, kā šos dažādos mūzikas pasākumus – elektroniski atskaņotās mūzikas pasākumus (rok, popmūzikas koncertus) un dabiski atskaņoto mūziku (simfoniskā mūzika, opera, kamermūzika) savietot vienā telpā. Zviedru kolēģu pieredze ļauj to sasniegt arī izmaksu ziņā visai efektīvi, kas ir būtiski jebkuram naudasmaka turētājam un pašvaldībai it īpaši."
Akustikas eksperts J. I. Gustavsons stāsta par pamat lietām, kas jāievēro, ieviešot akustiskos risinājumus: "Tā kā Rēzeknes koncertzāļu pamatā ir dabiskā akustika, visupirms tam nepieciešams samērā liels skaņas revibrācijas laiks, tas ir, 2,2 un nedaudz vairāk sekundes. Tamdēļ jāizmanto specifiski risinājumi. Savukārt lai sasniegtu zālēs iecerēto daudzfunkcionalitāti, paredzot arī elektroniski apskaņotus koncertus un pasākumus, revibrācijas laiks būs jāsamazina līdz 1,5 sekundēm. To varēs izdarīt, izmantojot speciālas norullējamas žalūzijas, kas ir vienkāršs un efektīvs risinājums. Bet ir arī daudzi citi kritēriji kā, piemēra, skaņas skaidrība, telpiskums. Lai panāktu skaņas harmoniju, tiek pielietoti daudzi skaņu absorbējošie un atstarojošie elementi, kas dod zālei gan specifisku izskatu, gan arī ir būtisku ieguldījumu skaņas kvalitātē. Lielajā zālē, piemēram, ir sānu balkoni, kas ne tikai sniedz plašākas iespējas vērot pasākumus, bet arī nodrošina iespējami dabiskāku skaņu. Tiek izbūvēti arī daudz dažāda veida paneļi, kas attiecīgajās vietās vada un koriģē skaņas izplatību. Tiek izgatavoti arī pārvietojami akustiskie paneļi, lai ar to palīdzību varētu uzlabot dažāda veida pasākumu skaņas kvalitāti. To izveidojums vai nu papildus absorbē, vai arī atstaro skaņas viļņus. Vēl paredzēts izmantot un pielietot drapērijas, kas būs nepieciešamas rok un popmūzikas koncertos."
"Ja neiedziļināmie sīkumos, tad galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, cik ilgs laiks tiek dots skaņai, lai tā atstarojoties nokļūtu līdz klausītāju ausīm. Populārai mūzikai tas ir viens laiks, simfoniskajai cits," norāda U. Balodis. Viņš arī uzsver, ka vairāku desmitu gadu lakā Latvijā no jauna nav uzbūvēts neviens šāda veida objekts – ēka, kur izvirzītas augstas akustikas prasības. Tā vietā vien veikta esošo ēku rekonstrukcija. "Latgalē mēs, pamatojoties uz pieredzējušu skandināvu kolēģu pieredzi, ieviešam pārbaudītākās un reizē arī progresīvākās metodes. Kopā ar Akustikon ekspertiem pārbaudām un skatāmies konkrēto risinājumu, izpildījumu, kvalitāti. Nekas nepaliek nepamanīts. Jāsaka, ka ļoti daudzas lietas mūsu būvnieki jau ir izpildījuši pareizi, strādāsim, lai arī turpmāk kvalitāte būtu nepieciešamajā līmenī. Cenšamies būt maksimāli pretimnākoši gan ar padomu, gan tehniskajiem risinājumiem," tā U. Balodis.
Akustisko paneļu izgatavošanu veic arī Rēzeknes uzņēmums Tonis RA.
Jans Inge Gustavsons ir pieredzes bagāts akustikas speciālists, kas strādājis pie vairāk nekā 10 koncertzāļu projektēšanas un akustikas ierīkošanas gan Zviedrijā (piemēram, Gētebrogas operas nams), gan arī citviet pasaulē, tostarp Kubā (Nacionālās operas nams Havanā), Lielbritānijā (BBC koncertstudijas Lielbritānijā), Norvēģijā (Oslo koncertzāle) un citviet. Viņa pārstāvētais uzņēmums Akustikon dibināts 1984. gadā. Tas konsultē ar akustiku saistītos jautājumos, kā arī specializējas sabiedriski nozīmīgu objektu (operas nami, koncertzāles, teātri, daudzfunkcionālie centri, kinozāles) akustikas prasību izstrādē un uzraudzīšanā. Zviedru uzņēmums arī palīdz ierīkot profesionālās skaņu studijas.
Kā vēstīts iepriekš, Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle jeb Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs. Reģionam nozīmīgā kultūras būve iecerēta kā daudzfunkcionāls objekts, kurā ir divas akustiskās koncertzāles (viena no tām būs piemērota kino demonstrēšanai), telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, kafejnīcai. Pašvaldības uzsver, ka centra izbūve paver iespējas ne tikai uzlabot kultūrpakalpojumu klāstu reģionā, tas ir arī viens no veidiem, kā veicināt investīciju piesaisti pilsētai. Latgaliešiem daudzfunkcionālā koncertzāle dos iespēju baudīt dažādus mākslinieciski augstvērtīgus pasākumus.
Centra būvniecību veic konkursā kārtībā izraudzītais uzņēmums Arčers, līguma summa ir 10,5 miljoni latu. Ēkas arhitekti ir SIA Vizuālās modelēšanas studijas.
Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra izveide notiek Rēzeknes pilsētas domes īstenotajos Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts līdzfinansētajos projektos Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē un Gājēju ielas un Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra izbūve Rēzeknes mazattīstītajās teritorijās.