Arhitektūra ir cilvēka brīva un radoša telpiskā izpausme. Tai nepiemīt vien utilitāra jēga. Cilvēks dzīvo jutekliski uztvertā, simbolu un emociju telpā. Viņa pieredzē eksistē piederības, atsvešinātības, intelektuālas ieinteresētības un citas attiecības ar telpu. Konceptuālie, humānie un poētiskie aspekti tādēļ ir svarīgi, lai telpu veidotu par cilvēciski konkrētu un jēgpilnu vietu. Taču globālās pārmaiņas pasaulē - universālisms, antropocēna, zinātnes attīstība - rosina arvien no jauna pārdefinēt telpas veidošanas paradigmas. Kas ir jaunie izaicinājumi? Kā jaunajā pasaulē dzīvos subjektīvi jūtošais un domājošais cilvēks? Kā šo pārmaiņu rezultātā mainīsies arhitekta un izglītības loma? Un kā atgriezties pie jēgpilnas telpas mums, vien baltiešiem raksturīgā veidā?
Izceļot pieteiktā virziena dažādos aspektus, apmeklētāji varēs pieredzēt Bredlija Natansona (Bradley Nathanson) radīto performanci, kas tiek veidota, izmantojot Mākslas akadēmijas simtgades izstādē iebūvēto koka konstrukciju. Tā akcentēs cilvēka un telpas attiecību transformāciju no fiziskām uz garīgām.
Bredlijs Natansons ir arhitekts un komponists, kurš savā radošajā praksē pielieto fundamentālu arhitektūras elementu - ķieģeļu, kolonnu, grīdu - pārveidošanu par aktīviem skaņas avotiem. Klausoties arhitektoniskā struktūrā, kurā izmantoti šie elementi, atklājas jaunas empātijas formas starp cilvēkiem un vidi. Šie starpdisciplinārie pētījumi aizsākušies no domas, ka arhitekts strukturē ne tikai telpu, bet arī laiku, savukārt, komponists strukturē ne tikai laiku, bet arī telpu. Mākslinieks ieguvis arhitekta maģistra grādu Kornelas Universitātē Ņujorkā, savu izpētes darbu par akustektoniku, veicot reizē gan mūzikas, gan arhitektūras fakultātē.
Ieeja pasākumā bez maksas, iepriekš piesakoties uz e-pastu: [email protected]