Jaunzeme-Grende: Kultūras ministrijai atvēlētajā budžetā daudzas būtiskas lietas palika aiz strīpas

Nākamā gada budžeta prioritāte ir Dziesmu un deju svētku nodrošināšana, taču nākamgad iecerēts pabeigt arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu. Veicot izpēti, secināts, ka krīze kultūras nozarē atstājusi lielus postījumus, tādēļ jau 2012. gada budžeta grozījumos tika piešķirta papildu nauda to seku likvidēšanai, kā arī papildus nauda tam atvēlēta nākamā gada budžetā."Ja 2008. gadā Dziesmu un deju svētku budžets bija vairāk nekā pieci miljoni latu, tad nākamgad tie būs trīs miljoni latu," sacīja kultūras ministre.Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis skaidroja, ka Kultūras ministrijas pārziņā ir 15 dažādas jomas, tajā skaitā bibliotēkas, koncertorganizācijas, muzeji un citas iestādes, kurām patlaban esošais finansējums nav pietiekams.No 2013. gada ministrijai plānotā budžeta 46% aizņem finansējums kultūras un integrācijas funkciju nodrošināšanai, 26% - kultūrizglītībai, 22% - LNB projektam, savukārt ministrija pati patērē apmēram 2%.Ņemot vērā to, ka nākamgad centrālais notikums būs XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, šo svētku nodrošināšana noteikta kā prioritāte un 2013.gada budžetā paredzēts atvēlēt nepilnus 2,5 miljonus latu. LNB sagatavošanai un darbības sākšanai jaunajā ēkā plānoti 1 147 588 lati. Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) paredzēti 1 500 000 latu, krīzes seku likvidēšanai kultūras iestādēs plānots atvēlēt 1 854 493 latus. Šī nauda paredzēta, lai novērstu problēmas ar institūciju uzturēšanu. Tā ir drošības sajūta, ka pēkšņi nepietrūks naudas rēķinu apmaksai.Nākamā gada budžetā kultūrizglītības pedagogu algām plānots atvēlēt 3 517 541 latu. Kā norādīja Puķītis, tas nozīmē, ka no nākamā gada septembra mūzikas un mākslas skolu skolotāju algas un vispārizglītojošo iestāžu skolotāju algas būs vairāk vai mazāk vienādas.2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un nākamā gada budžetā 39 dažādu projektu sagatavošanai rezervēti 1 638 138 lati, savukārt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanai un nodrošināšanai, kas paredz vienu atašeja vietu Briselē un izstādes sagatavošanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, plānots novirzīt 149 217 latus.Puķītis minēja, ka bez seguma palika arī daudzas prioritāras lietas, kurām finansējums netika piešķirts, tostarp kultūras pieminekļu glābšanas programma un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana. Tāpat līdzekļu nav augstskolu bāzes finansējuma nodrošināšanai. Tas ir apjoms, kura pietrūkst, lai augstskolas tiktu finansētas pēc spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. Bez 300 000 latu palikusi arī filmu nozare, kas savukārt izrietētu no Ministru kabineta noteikumiem par valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Nav paredzēti arī līdzekļi atlīdzības izdevumiem kultūras un kultūrizglītības iestāžu darbiniekiem, kas nepieciešami gan tādēļ, lai atjauno pilnu darba nedēļu, gan arī tādēļ, lai atalgojumu tuvinātu pārējām tautsaimniecības jomām."Runājot par algām, ir jāsaka, ka mums nav vienotas algu sistēmas valstī. No visām ministrijām Kultūras ministrija ir pirmspēdējā vietā, bet viszemākās algas ir Labklājības ministrijā, savukārt visaugstākās ir Finanšu ministrijā. Bez tā, ka šobrīd kultūras institūcijās, bibliotēkās un muzejos cilvēki joprojām strādā četras dienas nedēļā, viņiem ir arī viens no viszemākajiem atalgojumiem. Tas faktiski ir viens no prioritārajiem jautājumiem, kas jārisina," sacīja Jaunzeme-Grende.Viņa skaidroja, ka valsts pārvaldē algas ir zemas, tādēļ ministrijai sagādā grūtības pieņemt darbā juristu, kas būtu ļoti nepieciešams. Saistībā ar LNB projektu Kultūras ministrijai būtu nepieciešams augstas klases jurists, taču neviens jurists neies strādāt par samaksu, kas paredz 350 latus uz rokas. "Man liekas, ka tā ir milzīga problēma valsts pārvaldē, ka smadzenes aizplūst," pauda ministre.Kā informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola, Kultūras ministrijas valsts budžeta izdevumi kultūras procesam 2013. gadā plānoti lielāki nekā 2012. gadā, proti, 65,5 miljoni latu salīdzinājumā ar 2012.gada budžetu - 59,5 miljoniem latu, kas ietver arī šā gada budžeta grozījumus. Palielinājumu pamatā veido nākamajā un aiznākamajā gadā gaidāmo valstiski un starptautiski nozīmīgo kultūras pasākumu norises sekmīga nodrošināšana, kas bija viens no ministrijas pamatuzdevumiem, rosinot prioritātes 2013. gada budžetam kultūrā.No valdības lēmuma akceptēt 2013. gada papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem kultūrā 9,8 miljonu latu apjomā ieguvēja būs visa sabiedrība, ne tikai kultūras nozare. Ministrijas prioritārie pasākumi, kuri vienlaikus ietverti arī valdības deklarācijā un rīcības plānā, ir kvalitatīva Dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise, gatavošanās Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas sekmīgai norisei 2014. gadā, LNB ēkas būvniecības pabeigšana, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma palielināšana, kultūrizglītības pedagogu atlīdzība.Kopējie kultūras valsts budžeta izdevumi šogad ir 120,7 miljoni latu, no kuriem gandrīz puse jeb 50 miljoni latu ir paredzēti LNB projektam. Ņemot vērā, ka šā gada novembrī būs pabeigti 80% no LNB ēkas būvdarbiem, 2013. gadā nepieciešami par 60% mazāk līdzekļu LNB projektam nekā šogad, kas attiecīgi samazina ministrijas kopējos izdevumus.Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) 28. septembrī Saeimā iesniedza 2013. gada budžeta projektu. Tā izskatīšana pirmajā lasījumā paredzēta 22. oktobrī, bet otrajā lasījumā - 15. novembrī. Šis ir pirmais budžeta likumprojekts pēdējo divu gadu laikā, kas ir izveidots bez starptautisko aizdevēju palīdzības.