Literatūras kategorijās balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Anita Mileika (par dzejas krājumu mūžīgā nepārtikusī stirna), bet par 2015. gada labāko izdevumu/grāmatu atzīts pasaules literatūras klasikas,, Luisa Kerola Alise Brīnumzemē tulkuojums latgaliski Alise Breinumu zemē.
2015. gads bijis ražīgs latgaliešu mūzikā, jo īpaši daudz un kvalitatīvu izdevumu sarūpēts tautas mūzikas laukā. Kā gada debitanti balvu saņēma grupa Tautumeitas, kas ar dziesmas Aņņeite video versiju laurus plūca arī kategorijāLabākais mūzikas video. Trešo gadu Boņuka balva tiek pasniegta nominācijā Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā, kurā šī gada uzvarētājs ir Andrejs Selickis ar Latvijas Radio kora jubilejas koncertā pirmatskaņoto dziesmu Šyupeļdzīsme Jēzum.
Balvu par labāko 2015. gada sniegumu šlāgermūzikā saņēma Ansis Ataols Bērziņš par albumu Pasaver, bet etnoroka grupas Laimas Muzykanti sniegums tika atzīts kā labākais tautas mūzikā. Balvu nominācijā Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā par savu debijas albumu Ašņa dasys saņēma poētiskā roka apvienība Kapļi, bet par labākajiem latgaliešu pop/rock mūzikā arī šogad atzīta grupa Dabasu Durovys. Latgaliešu kultūras gada balvā nominācijā Radio hits tiek noskaidrota arī Latvijas radio stacijās spēlētākā latgaliešu dziesma (spēlēta vismaz 3 radio stacijās) un pēc LaIPA datiem 2015. gadā visvairāk radio stacijās skanējusi tieši grupas Dabasu Durovys dziesma Pādys.
Visplašākā balvas sadaļa jau tradicionāli ir par sabiedrisko aktivitāti un sasniegumiem jeb Sabiedrība un kultūra. Pie gada amatnieka/saimnieka goda tika Artis Logins, kurš jau daudzu gadu garumā popularizē latgaliešu literatūras un mūzikas izdevumus, ir latgaliskākā Daugavpils veikala O! Marta un latgaliešu internetveikala taiseitslatgola.lv saimnieks.
Kā gada sniegums vizuālajā mākslā atzīta tēlnieka Gļeba Panteļejeva darbu izstāde „Latgales rapsodija“, bet kā gada sniegums skatuves mākslā godināts festivālā ORGANismi tapušais uzvedums Saule. Bērni. Rainis. Kategorijā Gada sniegums audiovizuālajā mākslā balvu saņēma biedrības Bruoli un Muosys projekts Latgaliešu valodas apmācību video, bet balvas par latgaliešu valodas popularizēšanu atzinība tika Kārsavas novada domei ar projekta saREDZI latgalīšu volūdu 2. daļu, kurā turpināts novadā izvietot latgaliskas ielu norādes. Pērn iedibinātās nominācijas Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē laurus plūca apgāda Mansards izdevums Ludzas igauņu pasakas, kura pieskaras arī īpašai Latgales kultūrvēstures daļai – igauņu apdzīvoto teritoriju mantojumam. Pērnais gads latgaliešu kultūrā nesis vēl vienu jaunu vietu, kurā notikt arī latgaliskiem pasākumiem – atjaunoto Lūznavas muižu, kura saņēma balvu nominācijā Gada notikums. Jau ziņots, ka šogad par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā Boņuku saņēma prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, bet kā 2015. gada cilvēks kultūrā sumināta pasaulē atzītā un Latgalē mīļā ērģelniece Iveta Apkalna.
Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecībā GORS, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne LMT Straume, kurā ikvienam interesentam būs pieejams arī ceremonijas video ieraksts.
Latgales vēstniecība GORS, Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2015 organizētāji, aicina ikvienu interesentu jau tagad sākt sekot līdzi latgaliešu kultūras notikumiem 2016. gadā, lai pieteiktu balvai un godinātu devītajā Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2016 ceremonijā 2017. gada 26. februārī.
Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Boņuks 2015 norisi atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada dome, Daugavpils novada dome, Dagdas, Līvānu, Ludzas, Balvu, Baltinavas, Ciblas, Kārsavas, Viļakas un Rugāju novadu pašvaldības, Nacionālais kino centrs, biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība un Latvijas Mobilais telefons.