Šāds priekšlikums iesniegts izskatīšanai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai 18. februārī.
Vienotu Rīgas Ziemeļu kultūrtelpu plānots veidot, pievienojot VEF Kultūras pilij Mežaparka Lielo estrādi ar teritoriju un Kultūras pili Ziemeļblāzma.
Kā tiek skaidrots pašvaldības deputātiem, Rīgas Ziemeļu administratīvajā teritorijā atrodas trīs Rīgas pašvaldības kultūrvietas - VEF Kultūras pils, Mežaparka Lielā estrāde ar teritoriju un Kultūras pils Ziemeļblāzma.
Katrai no šīm vietām ir sava kultūrvēsturiskā, arhitektoniskā un saturiskā vērtība, kas kopumā veido vienotu vēsturisku stāstu no 20. gadsimta sākuma jūgendstila perioda līdz pat mūsdienām, cauri laikiem transformējoties un pārveidojoties, tomēr nemainīgi saglabājot katras kultūrvietas misiju un spēlējot nozīmīgu lomu Rīgas pilsētas tēla veidošanā starptautiskā vidē.
Lai Rīga iegūtu gan ekonomisku, gan stratēģisku pievienoto vērtību, īstenotu daudzveidīgu un pilsētai konceptuāli nozīmīgu un izdevīgu pasākumu kopumu, visefektīvāk kultūrvietas būtu apvienot vienā iestādē, norāda departamentā.
Tādējādi tiktu iegūta vienota struktūra un pārvaldības modelis, veidojot vienotu ekonomiskās darbības, apsaimniekošanas un māksliniecisko konceptu, vienoti koordinētu informācijas pieejamību, telpu un teritorijas rezervēšanas sistēmu un mārketinga stratēģiju, norāda departamentā.
Kā ziņots, šogad plānots pabeigt Mežaparka estrādes būvdarbus. Estrādes atjaunošana sākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.
Kopumā estrādes pārbūves izmaksas tiek lēstas nepilna 81 miljona eiro apmērā. Šogad noslēdzošos pārbūves darbus par 18,5 miljoniem eiro veiks AS LNK Industries.
Kā iepriekš pauda Rīgas domes opozīcijas deputāts Oļegs Burovs (GKR), steidzami jāpieņem lēmums par estrādes apsaimniekošanu. Arī viņa ieskatā VEF kultūras pils, Ziemeļblāzma un Mežaparka Lielā estrāde ir jāapvieno.
"Mežarapka estrāde ir grandiozākā no visām kultūras būvēm, kas Latvijā tapušas pēdējo gadu laikā, tās ir Dziesmu svētku mājas. Taču tās apsaimniekošana patlaban pat nav ieplānota šī gada pilsētas budžetā. Tas nav pieņemami un izskatās, ka patreizējā pilsētas vadība neuzskata šo vietu par uzmanības vērtu," pauda Burovs.