Mākslinieks aktiera karjeru uzsācis 15 gadu vecumā, atveidojot Kārlēna lomu Rūdolfa Blaumaņa noveles Nāves ēnā ekranizējumā 1971. gadā. Savukārt par toreizējā Valsts Leļļu teātra aktieri Šogolovs kļuva 1977. gadā.
Petrauska pavēstīja, ka jau bērnībā Šogolovu vilinājusi teātra māksla - vecāki zēnu veda uz dramatisko pulciņu Autodarbinieku klubā, vēlāk sekoja teātra pulciņš Pionieru pilī. Tieši tur arī radās iespēja piedalīties atlasē filmai Nāves ēnā, kur uz Kārlēna lomu pretendēja 240 zēni. Pēc veiksmīgi izturēta konkursa un atzītas debijas, pārliecība, ka dzīve saistāma ar aktiera profesiju, bija nostabilizējusies, taču pēc skolas beigšanas aktieru kursu neuzņēma, pauda Leļļu teātra pārstāve.
Gaidot izdevību mācīties aktiermeistarību, Šogolovs nolēma iestāties Rīgas 3. tehniskajā skolā, kur mācījās kinomehāniķa profesiju. Birokrātisku aizķeršanos dēļ arī pēc šīs skolas beigšanas Konservatorijā iestāties neizdevās, un nācās doties dienestā. Kā atmiņās stāstījis pats aktieris, no armijas pēc laika izdevies tikt prom, simulējot psihisku slimību, kas ar talantu un pieredzi izdevies pārliecinoši. Pēc atgriešanās Rīgā viņš izmācījies un strādājis par trolejbusa vadītāju, līdz, draugu pamudināts, aizgājis uz Leļļu teātra rīkoto konkursu.
Petrauska norādīja, ka Leļļu teātrī no pirmās dienas Šogolovs jutās piederīgs, ko apliecina viņa talants un organika, iedzīvinot jebkuru lelli vai objektu. To pamanīja gan viņš pats, gan apkārtējie, uzticot lomas gan bērnu, gan pieaugušo izrādēs. Latvijas Leļļu teātrī Šogolovs nostrādājis vairāk nekā 35 gadus, līdz devās izdienas pensijā.
Līdzās darbam Latvijas Leļļu teātrī mākslinieks ir pazīstams kā balss meistars un filmu ierunātājs, kura balsīs runā gan pašmāju, gan ārvalstu animācijas filmu tēli. Aktieris ierunājis arī radioteātra raidījumus un vakara pasaciņas, pauda Petrauska, teātra vārdā izsakot līdzjūtību aktiera tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un mākslinieka talanta cienītājiem.