Temats vistiešākajā veidā ir saistīts ar Dauderiem, kas kopš 1990. gada atrodas alusdarītavas Waldschlößchen īpašnieka fon Bingnera kādreizējā ģimenes villā. Lekcijas autore analizējusi Dauderu nama interjeru, un pastāstīs par keramikas flīžu industriju pirms vairāk nekā 125 gadiem. Priekšlasījuma laikā tiks arī demonstrētas autentiskas 19. gadsimta beigās ražotas flīzes no vairāku muzeju krājuma.
Lai pilnvērtīgāk uztvertu lekcijā vēstīto, iepriekš paredzēta neliela tematiska ekskursija Dauderu nama ekspozīcijā muzeja gida vadībā.
Pasākumu klātienē aicināts apmeklēt ikviens interesents, pasākuma apmeklējuma dalības maksa – ieejas biļete muzejā. Tiks nodrošināta arī iespēja sekot līdzi norisei tiešsaistē Dauderu Facebook lapā.
Lekcijas autore Agnese Tambaka ir Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studente, kas pētījusi arī 17.–19. gadsimta holandiešu flīzes. Pašlaik doktorante raksta promocijas darbu par 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā rūpnieciski ražotajām sienas un grīdas flīzēm Rīgā. Ikdienā Agnese Tambaka strādā Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļā.
Kopš 19. gs. vidus Eiropā notikusī urbanizācija veicināja aktīvu un vērienīgu celtniecību, bet izmaiņas sabiedrībā radīja nepieciešamību pēc jauna rakstura ēkām. Flīzes bija ne tikai dekoratīvi pievilcīgas, bet arī izturīgas un viegli tīrāmas, tādēļ higiēnas apsvērumu dēļ tās izmantoja sabiedriskās ēkās – slimnīcās, skolās, viesnīcās, dzelzceļa stacijās u.c. Rūpnieciskā ražošana padarīja flīzes pieejamas plašākai sabiedrības daļai, kas izmantoja tās virtuvēs, pieliekamajos, vannasistabās, tualetes telpās, kā arī kā siltumatstarojošu materiālu kamīnu noformējumā. Flīžu mākslinieciskajā apdarē atspoguļojās attiecīgā laikmeta vizuālās mākslas aktualitātes – antīkās pasaules motīvi, jūgendstila floras un faunas elementi, u.c.
Vēsturisko keramikas sienas flīžu apdares pētniecība Latvijā sākusies 20. gadsimta 80. gadu beigās, apsekojot 20. gadsimta sākumā celtos Rīgas īres namus un citas telpas. Zināms, ka sienas flīzes dažādos saglabātības stāvokļos saglabājušās vairāk nekā 200 vestibilos Rīgas namos un citās telpās. To vairums ražots Vācijas rūpnīcās, bet keramikas grīdas flīzes ievestas no divām nozīmīgākajām Polijā rūpnīcām Marywil un Dziewulski i Lange. Taču arī pašā Rīgā rūpnīcās Carl Nevermann & Co, Carl Ullmann u.c. ražoja cementa grīdas flīzes. Tāpat ir zināms par šeit ievestām grīdas flīzēm no citām rūpnīcām, piemēram, no Minton & Co Lielbritānijā, no Eduarda Bergenheima rūpnīcas Harkivā u.c.
Līdz šim apzinātais materiāls Rīgā liek secināt, ka angļu sienas vai grīdas flīzes ir bijis ekskluzīvs materiāls un 19. gadsimta beigās izmantots vien atsevišķos objektos. Arī Dauderos Ādolfa fon Bingnera ģimenes vēsturiskajā vannasistabā ir saglabājušās sienas flīzes, kuras ražotas vienā no lielākajām flīžu rūpnīcām Lielbritānijā Maw & Co. Uzņēmums pastāvējis ilgāk par 100 gadiem, apgādājis ar flīzēm karaļnamus un citu augstdzimušo personu īpašumus. Dauderu namā esošās vannasistabas flīzes pieder industriālās mākslas mantojumam, kas muzeju krājumos un ekspozīcijās tiek pasargāts no iznīcības, bet citviet ir zūdošs aizgājušā laika greznības apliecinājums.
Līdz ar šo priekšlasījumu LNVM Dauderu nodaļa Dauderu nama arhitektūrai un interjeram, dārzam un parkam, arī nama saimnieku likteņiem plašā vēsturiskā kontekstā. Lekcijas notiks reizi ceturksnī.