Jesajas Berlina piemiņas lekcija notiks plkst. 19. Pirms tās ievadvārdus teiks Jesajas Berlina dienas goda patronese un bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Kopš 2009. gada, kad Berlinam būtu apritējuši 100 gadi, Rīgā ik gadu tiek rīkota Jesajas Berlina diena, kuras galvenais notikums allaž ir kāda starptautiski atzīta akadēmiķa, autora vai viedokļu līdera lekcijas priekšlasījums. Šogad Jesajas Berlina dienā uzstāsies kanādiešu vēsturniece Mārgareta Makmilana ar lekciju Jesaja Berlins, vēsture un mūsdienu pasaule. Makmilana ir profesore Toronto Universitātē un profesore emeritus Oksfordas Universitātē. Viņa ir viena no mūsdienu vadošajām ekspertēm starptautisko attiecību vēsturē, īpaši lielu uzmanību savā pētnieciskajā darbā un publikācijās veltot Pirmajam Pasaules karam un starptautiskajām miera sarunām tā izskaņā. Viņas slavenākā grāmata ir Miera nesēji: 1919. gada Parīzes Miera konference un tās centieni izbeigt karu (2001).
Mārgareta Makmilana savu lekciju lasīs tiešsaistē, un tā tiks translēta gan Jesajas Berlina Centra mājaslapā isaiahberlin.org, gan LNB mājaslapā lnb.lv, gan Centra un Fonda DOTS Facebook lapās. Tiešsaistes klausītāji varēs uzdot lektorei jautājumus rakstiski.
Jesajas Berlina dienu Rīgā rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Jesajas Berlina biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pasākuma norisi atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Pēc 26. novembra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā dibinātais Jesajas Berlina Centrs pārņems Jesajas Berlina dienas rīkošanu no Fonda DOTS. Centra iecere ir nodrošināt regulāru pasākumu programmu, kas sabiedrības apziņā stiprinātu Berlina saikni ar Rīgu un popularizētu viņa idejas un filozofiju. Pasākumi ietvers publiskas diskusijas un lekcijas, sadarbību ar vietējām augstskolām un Oksfordas universitātes Vulfsona koledžu, Berlina darbu tulkošanas projektus un citas vērtīgas ieceres.
Filozofs un ideju vēsturnieks Jesaja Berlins (1909-1997) ir viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem un atzītākajiem politikas teorētiķiem. Viņš dzimis un līdz 1915. gadam dzīvojis Rīgā, Alberta ielā 2A. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, ģimene pārcēlusies uz Pēterburgu, bet vēlāk, pēc boļševiku revolūcijas, – uz Lielbritāniju, kur Berlins nodzīvojis atlikušo dzīvi. Pabeidzis studijas Oksfordas Universitātē, Berlins tur kļuva par profesoru un vēlāk – par jaundibinātās Vulfsona koledžas pirmo prezidentu. Politikas filozofijas ideju vēsturē Berlins iemantojis paliekošu vietu ar nošķīruma starp pozitīvo un negatīvo brīvību formulējumu, kā arī ar ideju par vērtību plurālismu.