Apelācijas kārtībā visas lietas tiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā - Augstākās tiesas (AT) Senāts. Šāda kārtība būtu viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu. Tādējādi plānots atteikties no lietu skatīšanas AT Krimināllietu tiesu palātā, kas patlaban kā otrā instance izskata atsevišķu kategoriju krimināllietas. Uz lietas uzskatīšanu palātā nereti jāgaida gadiem, bet atlikto lietu skaits sasniedz pat 40%.
Ar likuma grozījumiem plānots ierobežot līdz šim novēroto tiesu praksi kavēties ar pilna tiesas sprieduma sastādīšanu. Jaunā likuma redakcija sašaurinās iespējas atlikt pilna sprieduma sastādīšanu - to varēs darīt tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Tāpat pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu varēs atlikt tikai vienu reizi.
Patlaban likums noteic, ka tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, bet pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.
Pašlaik ir gadījumi, kad pilns tiesas spriedums tiek sastādīts pat pēc vairākiem mēnešiem, tādējādi kavējot lietas virzību un šajā laikā padarot neiespējamu apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanu. Par šādu tiesību aizskārumu notiesātie var vērsties ar sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Lai mazinātu tiesu noslodzi un saīsinātu lietu izskatīšanas ilgumu, likuma grozījumi paredz tiesām iespējas plašāk izmantot rakstveida procesu. Tāpat plānots samazināt atlikto lietu īpatsvaru. Lietas nebūs jāatliek, ja lietas iztiesāšanā iesaistīti vairāki prokurori un uz sēdi nav ieradies kāds no viņiem. Lieta nebūs jāatliek arī tad, ja uz sēdi nebūs ieradies kāds no apsūdzētā aizstāvjiem.
Tāpat likuma grozījumi paredz, ka arī lieciniekam, kurš neattaisnoti nav ieradies uz tiesas sēdi, var piemērot ne tikai procesuālās sankcijas, bet arī piespiedu atvešanu.
Likumprojektā atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām tiek precizēta arī virkne tiesību normu, kas saistītas ar starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Tās regulē gan ārvalstī notiesātās personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā, gan Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai cita valstī. Šis regulējums attiecas arī uz vienā valstī piespriestu sodu, ES piemēroto finanšu sodu un mantas konfiskācijas izpildi citā valstī.
Ilgākās debates Saeimā izvērtās, izskatot iesniegto priekšlikumu saistībā ar pirmstiesas apcietinājuma ilgumu cilvēkiem, kuri pastrādājuši seksuālus noziegumus pret bērniem.
Izskaidrot deputātiem jautājuma būtību centās deputāts Andrejs Judins (V). "Runa ir par kriminālprocesuālo normu, kas paredz iespēju uz ilgāku laiku piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - tām personām, kas izdarīja noziedzīgu nodarījumu, dzimumnoziegumus vai likuma pārkāpumus pret tikumību, ja cietuši ir bērni. Proti, ir runa par tādu pārkāpumu kā pavešana netiklībā, kā dzimumattiecības ar bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu," norādīja Judins.
"Attiecīgos grozījumus ierosināja (..) gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, uzsverot, ka attiecīgās lietas var būt ļoti sarežģītas un prasa laiku. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka cilvēkam, kas turēts aizdomās vai apsūdzēts minētā pārkāpuma izdarīšanā, līdz tiesai jābūt cietumā 12 mēnešus. Tā ir iespēja, un es lūdzu ievērot, ka katrā konkrētā gadījumā izmeklēšanas tiesnesis lemj, vai ļaut vai neļaut piemērot attiecīgo drošības līdzekli," akcentēja politiķis.
Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) pievērsās savai profesionālajai lomai, sakot, ka Latvijas Bērnu fonds "nodarbojas ar šo bērnu rehabilitāciju, [pēc tā visa] ko tie sliktie cilvēki ir izdarījuši pret viņiem." Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā no seksuālās vardarbības cietuši bija 60 tādi bērni, un priekš Latvijas "tas ir ļoti daudz, ļoti daudz!"
Saeimas atbalstītais priekšlikums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem.
Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs varēs pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nebūs pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, būs tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nebūs bijusi iespējama tā īpašās sarežģītības dēļ.