Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Kārtējā 13.janvāra grautiņu lietā apsūdzētos soda ar nosacītu brīvības atņemšanu un piespiedu darbu

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja kārtējo spriedumu vienā no 13.janvāra grautiņu krimināllietām, četrus apsūdzētos sodot ar nosacītu brīvības atņemšanu, trīs - ar piespiedu darbu, bet vienu - ar reālu brīvības atņemšanu, tomēr cietumā viņam jāiet nebūs, jo savu sodu šis vīrietis jau ir izcietis, aģentūrai LETA paskaidroja prokurors.

Visus septiņus apsūdzētos pirmās instances tiesa atzina par vainīgiem. Apsūdzētajam Aleksejam Arhipovam apgabaltiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Vadimam Gorbatjukam, Sergejam Oļševskim un Jānim Vīnavam tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Oļševskim un Vīnavam šāds sods tika noteikts kā galīgais, ņemot vērā arī spriedumus citās krimināllietās, turklāt Vīnavam saistībā ar citu noziegumu galīgajā sodā tika iekļauta arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu, vienu mēnesi un 13 dienām.

Endijam Šulmeisteram Rīgas apgabaltiesa par dalību 13.janvāra grautiņos piesprieda brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, bet, ņemot vērā spriedumu kādā citā krimināllietā, kā galīgais sods viņam tika noteikta reāla brīvības atņemšana uz trīs gadiem un deviņiem mēnešiem. Tomēr, kā aģentūrai LETA paskaidroja prokurors, savu sodu Šulmeisters jau ir izcietis, tāpēc cietumā viņam vairs jāiet nebūs.

Pārējos divus apsūdzētos - Edgaru Gorbaņu un Alekseju Petrovu - pirmās instances tiesa šodien sodīja ar piespiedu darbu attiecīgi uz 100 un 130 stundām.

Materiālā kaitējuma kompensācijas cietušajiem tiesa nenoteica. Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 25.februārī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā.

Pēc sprieduma noklausīšanās apsūdzētie tiesai apstiprināja, ka viņiem tas ir saprotams. Savukārt prokurors aģentūrai LETA atzina, ka ir apmierināts ar tiesas nospriesto. Valsts apsūdzības uzturētājs paskaidroja, ka tiesas piespriestie sodi pamatā ir tādi paši, kādus viņš bija prasījis tiesas debatēs, vienīgi Gorbaņam prokurors bija lūdzis piespriest nosacītu brīvības atņemšanu, bet tiesa tā vietā viņam noteica piespiedu darbu.

Kā ziņots, šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdēs septiņi vīrieši. Viņi visi savu vainu atzina, tāpēc tiesa lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Tomēr vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.

Vienā no izdalītajām lietām, kurā visi apsūdzētie savu vainu atzina, spriedums tika pasludināts jau 2012.gada 3.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa visiem 11 minētajā lietā apsūdzētajiem piesprieda 80-120 stundu piespiedu darbu. Lielākā daļa apsūdzēto kā sodu saņēma 120 stundas piespiedu darba. Šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo tas ir pārsūdzēts.

Vēl vienā no "lielā" kriminālprocesa izdalītajā lietā - pret vienu pašu apsūdzēto Edgaru Markotu - spriedums tika pasludināts 2012.gada 14.decembrī. Rīgas apgabaltiesa viņu sodīja ar piespiedu darbu uz 160 stundām. Šā gada 25.janvārī spriedums Markota lietā stājās likumīgā spēkā.

Pirmās instances tiesas spriedumi atsevišķās tiesvedībās nolasīti vēl trim vīriešiem, taču viņu apsūdzības jau sākotnēji nebija iekļautas "lielajā" kriminālprocesā.

Visos kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk 2.daļa no KL 225.panta tika izslēgta.

Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas