Aptaujas gaitā respondenti, kas dzīvo lauku apvidos, norādījuši, ka vairākos reģionos tik tiešām ir akūtas problēmas ar pakalpojumu pieejamību. Latvijā ir vietas, kur aptiekas un bankomāts atrodas pat 20-30 km attālumā no dzīvesvietas. Piemēram, Zeltiņu pagastā tuvākais bankomāts un aptieka ir 20 kilometrus attālajā Gulbenē vai arī Alūksnē, bet Liepnas pagasta iedzīvotājiem līdz aptiekai un bankomātam jābrauc 35 kilometri uz Balviem, arī Ēdolē jau daudzus gadus nav aptieka.
Aptaujas gaitā arī secināts, ka daļa respondentu zāļu lietošanu atliek uz brīdi, kad izdosies aizbraukt uz aptieku.
“Protams, valdības līmenī vieglāk ir pievērt acis uz mazskaitlīgo reģionu iedzīvotāju vajadzībām un koncentrēties uz problēmu risināšanu vietās, kur atrodas lielāks iedzīvotāju skaits. Elementāru pakalpojumu iznīkšana reģionos tomēr rada šo apvidu sociālekonomisko degradāciju,” saka biedrības vadītāja Anita Lancmane.
“Ne tikai zāles maksā naudu, bet arī benzīns kļuvis dārgāks, tāpēc reizēm laucinieki zāļu lietošanu atliek līdz nākamam braucienam uz pilsētu. Kā tas ietekmē cilvēku veselību, vislabāk zina tieši ģimenes ārsti,” bažījas Lancmane.
Citreiz ar zāļu vai cita pirkuma piegādi palīdz kaimiņi, brīvprātīgie vai arī nākas piemaksāt paziņām par pirkuma atvešanu. Lancmane atzīst – no uzņēmējdarbības viedokļa var saprast, ka pakalpojuma sniedzējam atrasties mazapdzīvotā apvidū ir neefektīvi, tomēr valstiskā līmenī būtu jādomā, kā tādas pirmās nepieciešamības preces kā zāles nekļūtu par deficītu attāluma dēļ. Daļa respondentu rosinājuši ieviest autoaptiekas, tomēr izprotams, ka to rentabilitāte kādam būtu jāsedz – valsts vai pašvaldības līmenī.
Lancmane ir pārsteigta, ka laucinieki vietām samierinājušies ar situāciju, ka aptiekas, bankomāta vai veikala viņu apkaimē nav un nebūs. "Aptiekas mūsdienās ir privāts bizness, un aptieku tīkliem nākas subsidēt atsevišķu aptieku darbību laukos, kas ekonomiski nav izdevīgi un ietekmē to konkurētspēju. Tāpat ir saprotams, ka bankas, optimizējot savas izmaksas, noīsināja savu filiāļu un bankomātu skaitu reģionos. Protams, šie pakalpojumi tieši neietekmē dzīvības uzturēšanu. Taču zāļu un skaidras naudas pieejamība mūsdienu sabiedrībā ir pašsaprotamas cilvēktiesības, un valsts pārvaldes pienākums ir nodrošināt šo tiesību pieejamību ikvienam," atgādina A. Lancmane.
Organizācija Impact 2040 nupat mudinājusi valdības pārstāvjus atlikt MK noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projekta (2021-TA-1281) izskatīšanu un apstiprināšanu, lai nenāktos mazapdzīvotās Latvijas vietās palikt bez aptiekām. A.Lancmane atgādina - karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību, tomēr šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.
Pavisam aptaujāti 140 organizāciju pārstāvji visos Latvijas reģionos un Rīgā.