Zaudētās pozīcijas
Liepājas domē ir 15 deputātu, un ATR rezultātā to skaits nemainīsies. Paredzams, ka cīņa par šīm vietām būs sīvāka nekā vairākās iepriekšējās vēlēšanās, kurās ilggadējā mēra Ulda Seska vadītajai Liepājas partijai konkurenci īsti nespēja sagādāt neviens politiskais spēks. Stabilas pozīcijas vienmēr bijušas arī Saskaņai (iepriekš Saskaņas centrs, SC), ar kuras 2013. gada vēlēšanās iegūtajām trim balsīm Seskam izdevās saglabāt varu pilsētā. Nepagāja gan ilgs laiks, kad SC frakcija iekšējo konfliktu dēļ izjuka un abu partiju koalīcijas līgums pārstāja darboties. Izjuka arī toreiz piecus mandātus ieguvusī Reformu partijas frakcija, kuru pārstāvēja nu jau tagadējais pilsētas mērs Jānis Vilnītis.
Seskam izšķirošās izrādījās pēdējās – 2017. gada 3. jūnija – vēlēšanas, kurās Liepājas partija zaudēja vēl vienu mandātu, savukārt J. Vilnīša vadītais Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksts ieguva piecus mandātus, bet Saskaņas – četrus. Liepājas partija un LRA noslēdza vienošanos, kas paredzēja mēra maiņu – sākumā LRA atbalstīs Sesku, bet pēc tam domi vadīs Vilnītis. Lai arī bija bažas, ka solītās izmaiņas varētu nenotikt, 2018. gada 22. novembrī par Liepājas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Vilnītis, un Sesks zaudēja mēra amatu, kurā bija pavadījis 21 gadu. Vilnītim gan ir trīs vietnieki. Viens no paša pārstāvētā politiskā spēka – Atis Deksnis – atbild par kultūru un sportu, bet Sesks ir vicemērs stratēģiskās plānošanas jautājumos, otrs Liepājas partijas biedrs Gunārs Ansiņš – pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos.
Apvienotais saraksts
Vai Vilnītim izdosies noturēt pozīcijas vai pat tās nostiprināt, pagaidām ir neiespējami pateikt. Taču Vilnītis Dienai uzsver, ka par iespējamo sadarbību ar viņu runājušas vairākas partijas. Lai arī teorētiski sadarbība esot iespējama gandrīz ar visām partijām, Vilnīša pārstāvētā biedrība Liepājnieki devusi mandātu sarunām ar Jauno Vienotību (JV). Tas gan nenozīmē šķiršanos ar LRA, lai gan ne Vilnītis, ne Liepājnieki nav šīs partijas biedri. "Jau kādu laiku ir bijuši priekšlikumi veidot vietējo partiju, bet pagaidām neesam to darījuši, jo citi biedrības biedri negrib būt partijā," stāsta pilsētas mērs, vēl piebilstot, ka par biedrības nākotni tiks lemts pēc pašvaldību vēlēšanām. "Redzēsim, kāds ir rezultāts."
JV valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens par šo tematu pagaidām runā maz – prioritātes pašreiz esot ārkārtas situācija un valsts budžets. "Tad, kad viss šis būs cauri, lemsim par reģionālajām vēlēšanām. Šobrīd apzinām savas iespējas un, tāpat kā visas partijas, rekrutējam sarakstā cilvēku." Lūgts precizēt, vai JV izskata sadarbību ar LRA vai tieši ar Vilnīša pārstāvēto biedrību, politiķis vien noteic: "Meklējam labāko risinājumu Liepājā."
LRA vadītājs Edvards Smiltēns Dienai apliecina, ka Vilnītis būs LRA saraksta līderis: "Tas ir par 100% skaidrs." Arī Vilnītis izteicies, ka runa ir par iespējamu vienotu LRA un JV sarakstu Liepājas domes vēlēšanās. Vilnītis norāda, ka JV esot nosūtījusi vairākus jautājumus, uz kuriem šonedēļ tiks sagatavotas atbildes, līdz ar to drīzumā būšot skaidrība par iespējamo sadarbību.
Bez Seska un Saskaņas
Ziņas par Vilnīša sarunām ar JV publiskajā telpā parādījās neilgi pēc tam, kad Nacionālās apvienības (NA) Liepājas nodaļa nāca klajā ar piedāvājumu vairākām partijām veidot apvienoto sarakstu. NA uzrunāja Nacionālo savienību Taisnīgums, Jauno konservatīvo partiju (JKP) un JV. Noprotams, ka šāds saraksts nav JV interešu lokā. Arī JKP Liepājas nodaļas vadītājs, Saeimas deputāts Uldis Budriķis Dienai atzīst, ka nodaļa "gandrīz vai vienprātīgi nevēlējās apvienoties". Iemeslu esot daudz, tostarp atšķirīgs viedoklis tādā svarīgā jautājumā kā ostu reforma. Budriķis arī neizslēdz, ka pats varētu startēt pašvaldību vēlēšanās: "Nodaļa mani virza, bet ir jāsaprot reālpolitika – kurā vietā – Saeimā vai pašvaldībā – varu izdarīt vairāk."
Budriķis cer, ka visi politiskie spēki, kas tiks ievēlēti, varēs izveidot koalīciju bez Liepājas partijas un Saskaņas. "Varbūt tā ir utopija," viņš piebilst. Arī NA pārstāvis Artūrs Butāns atzīst: "Esam apņēmības pilni izjaukt ierasto Vilnīša–Seska duetu." NA sarakstā būšot vairāki apkaimju biedrību pārstāvji un nozaru profesionāļi, un Butāns īpaši piemin Liepājas simfoniskā orķestra direktora Ulda Lipska un ekonomista, finanšu konsultanta un lektora Ilgvara Skrīvera neseno pievienošanos NA.
Bez sarkanajām līnijām
Vēlēšanās startēs arī apvienība Latvijas attīstībai/Kustība Par! (A/P), apliecina Kustības Par! Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Zupa. Pašlaik tiek apzināti potenciālie kandidāti un izstrādāta programma.
Vēlēšanām gatavojas arī Saskaņa. "Liepājā mums ir liels iedzīvotāju atbalsts. Pilnīgi noteikti virzīsim pilnvērtīgu un veiksmīgu sarakstu," saka bijušais domnieks, tagad Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Viņš iepriekš bija arī Saskaņas virzītais mēra amata kandidāts, taču šoreiz viņš pašvaldību vēlēšanās nestartēšot un turpināšot darbu Saeimā. "Piedāvāsim citus šim amatam piemērotus un atbalstāmus kandidātus," piebilst politiķis, pagaidām neatklājot, vai saraksta galvgalī būs jau esošie domes deputāti vai "jaunas sejas". Saraksts tiks apstiprināts partijas valdē un kongresā, kas gaidāms nākamā gada sākumā. Saskaņas sabiedrotie esot "visi loģiski domājošie cilvēki, kuri vēlas Liepājas uzplaukumu un attīstību". "Sarkanās līnijas mēs nezīmējam. Esam gatavi runāt ar visiem, kuriem būs mandāts no vēlētājiem. Runas par opozīciju un koalīciju man gluži nepatīk, jo visiem mandātiem ir vienāds svars," uzsver Agešins.
Savukārt Sesks par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām ar Dienu pašlaik nevēlas runāt – daudz svarīgāka esot ārkārtējā situācija. Taču Liepājas partija startēšot vēlēšanās, apliecina šīs partijas biedrs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Pats gan Liepājā startēt nevar, jo šajā pašvaldībā nav ne deklarēts, ne pieder īpašums. Jāpiebilst, ka Liepājas partijai joprojām ir spēkā pirms 10 gadiem noslēgtais sadarbības līgums ar Zaļo un Zemnieku savienību.