Latgalē līgumi par valsts apmaksātu iedzīvotāju vakcinēšanu pret Covid-19 ir deviņiem vakcinācijas kabinetiem ārstniecības iestādēs, 58 vakcinācijas vietām ģimenes ārstu praksēs un 10 feldšerpunktos. Papildus ir noslēgti septiņi līgumi par izbraukuma vakcināciju, to ietvaros darbojas trīs masu vakcinācijas centri. Iemesli zemai vakcinācijas atsaucībai jāmeklē vairāki.
NVD Latgales nodaļas pārstāve Evija Štālberga visu vakcinācijas vietu jaudu un iespējas nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju vērtē kā atbilstošas, lai gan patlaban ir ierobežota vakcīnu pieejamība ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos. "Vakcīnu netrūka vien masu vakcinācijas centros. Protams, būtiski ir arī tas, ka iedzīvotāju interese par vakcināciju ar AstraZeneca (VaxZevria) vakcīnu ir mazāka nekā interese par citām vakcīnām pret Covid-19," viņa stāsta. Visos gadījumos par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot cilvēka veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u. c. aspektus.
Viedoklis nav fakts
Sandra Strode ir ģimenes ārste Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecstropos. Viņa savā praksē pacientus nevakcinē, toties pati jau ir saņēmusi Pfizer/BioNTech vakcīnas otro devu. "Tas, ko redzam un dzirdam mediju telpā, biežāk ir viedokļi, nevis fakti, tāpēc jāizvērtē, cik tie ir pamatoti," viņa saka. Kolēģi, kuri vakcinē poliklīnikas vakcinācijas kabinetā, apgalvo, ka bez pārtraukuma strādā pilnu dienu, lai poti saņemtu visi sarakstā esošie. Ģimenes ārste stāsta, ka e-veselībā redz, kuri no viņas pacientiem ir vakcinējušies, pirms tam piesakoties manavakcina.lv vai zvanot 8989. "Pēdējā laikā dati šajā sistēmā pienāk visai gausi, tādēļ man grūti spriest, vai kāds ir atsacījies no vakcīnas, bet katrā ziņā visi seniori vēl nav vakcinēti. Kopumā cilvēki nav pārāk aktīvi, jo nav dziļas motivācijas to darīt, īpaši dzīvojot laukos," stāsta Strode.
Pacienti ir vēlējušies zināt, vai var potēties, tāpat vairākumam jau izveidojies savs viedoklis, kāpēc neuzticas AstraZeneca vakcīnai. Ģimenes ārste atklāj, ka cenšas atbildēt uz jautājumiem un izsaka arī savu viedokli. Viens no ieteikumiem ir veikt analīzes, lai noskaidrotu trombocītu līmeni u. tml.
"Nereti pat pēc vairāku gadu lietošanas tiek apstādināta arī medikamentu lietošana, ja konstatē nepatīkamu vai bīstamu blakni. Būtu jāapzinās, ka karš ir beidzies un vairs nav kā koncentrācijas nometnēs, kur ar cilvēkiem masveidā veica dažādus izmēģinājumus. Kopumā nevaru teikt, ka cilvēkiem attieksme pret vakcināciju būtu ļoti negatīva," atzīst Strode.
Vaicāta par pedagogu izteikumiem, ka vakcinēties neiesaka ģimenes ārsts, S. Strode pieļauj, ka atbildība bieži tiek pārvelta uz ģimenes ārstu pleciem, vēl jo vairāk, ja teikto nevar pārbaudīt. Ieteikt nevakcinēties nevienam un nekādā gadījumā, viņasprāt, ir neprofesionāli, bet ir zināmi laika ierobežojumi, ja nesen pārslimots Covid-19 u. tml. Ārste aicina situāciju Daugavpilī un Latgalē nevērtēt pēc viedokļiem, bet pēc reāli vakcinēto cilvēku skaita, tāpat ekspertiem biežāk un pamatīgāk vajadzētu izskaidrot ar vakcīnām saistītos faktus.
Skolotāji ir piesardzīgi
Savukārt Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova izsaka nožēlu, ka viņas ģimenes ārste nevis iedrošina vakcinēties, bet īpaši noraidoši izsakās par AstraZeneca vakcīnu. Tāpat viņa pieļauj, ka skolotāji var manipulēt, atsaucoties uz ģimenes ārsta viedokli, tādējādi savu atbildību deleģējot ārstam. Skolotāji savu piesardzību visbiežāk pamatojot ar salīdzinājumu, ka ne visi ārsti steidzas vakcinēties, ka vēlas novērot, kāda būs reakcija tiem, kas vakcinējušies u. tml. "Esmu saņēmusi pārmetumus, kāpēc aģitēju citus, ja pati neesmu vakcinējusies. Sestdien stāvēju dzīvajā rindā, lai saņemtu AstraZeneca vakcīnu," stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja.
Isupova arī organizējusi izglītības iestāžu vadītājiem Rīgas Stradiņa universitātes profesores Jutas Kroičas videolekciju un prezentāciju par vakcināciju, kā arī pati seko līdzi ekspertu atziņām. "Diezin vai ir īsti pareizi ģimenes ārstam teikt, lai pacients domā un izdara secinājumus pats. Ja cilvēks, piemēram, informāciju smeļas pārsvarā feisbukā, ir grūti būt vienotiem un tikt ar problēmu galā," viņa piebilst un piekrīt, ka patlaban nebūtu pareizākais meklēt vainīgāko vai svarīgāko viedokļu līderi. Viņa mēdzot ieklausīties cilvēkos, kuri studējuši, specializējušies un savu darba dzīvi velta tādām jomām kā epidemioloģija, infektoloģija, mikrobioloģija. Tomēr arī viņai pārdomas raisīja fakts, ka Daugavpilī cilvēki nestāvēja rindā un vakcīnas palika pāri, ja salīdzina notiekošo Rīgā, Cēsīs un citās pilsētās.
"Pilsētas kopējā nostājā valda neticība un neuzticēšanās. Esmu gatava, ka katru manu vārdu un visu, ko domāju un pat nedomāju, komentēs. To jau piedzīvoju, kad paziņoju, ka uzticos zinātniekiem un potēšos ar AstraZeneca. Varbūt tāpēc daudzi inteliģences pārstāvji neizsakās un klusē," secina Isupova. Līdz šim ir arī ierobežotas iespējas tikties un neskaidro izrunāt, tāpēc spēcīgākas izrādās baumas un no konteksta izrauti viedokļi. Tomēr daudz atkarīgs arī no iestādes vadītāja nostājas un personības, jo ir skolas, kur pedagogi jau vakcinējušies, atzīst izglītības jomas pārstāve. Lielākas cerības viņa saista arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lai palīdzētu labāk izprast vakcinācijas nozīmi un mazinātu šaubas.
Profesori gaida otro devu
Skolās un augstskolās daudzviet mācības joprojām notiek attālināti. Baiba Felce studentiem Daugavpils Universitātē (DU) attālināti lasa lekcijas filozofijā, bet PIKC Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola audzēkņiem māca kulturoloģiju. Nesen ar kolēģiem no Saules skolas notikusi saruna Zoom, lai apspriestu vienota saraksta veidošanu, kuru iesniegt vakcinācijas centram. Sprieduši, ka iespēja vakcinēties būtu jārada visiem, kas ar skolu saistīti, – arī apkopējām, bibliotekārei, kas ar skolēniem ir tikpat ciešā saskarē. "Bija kolēģi, kas sāka protestēt un runāt par savām cilvēktiesībām, nevēlēšanos pieteikties kolektīvi. Direktore neiebilda, vien norādīja, ka ideja bija atvieglot dzīvi, lai katram nav jāzvana vai jāpiesakās," Dienai stāsta Felce. No 25 cilvēkiem apmēram divi līdz četri pēc savas pārliecības vai principa vispār nevēlas potēties. Viņa piekrīt viedoklim, ka bieži runa nav par skaitļiem, bet par izjūtām pret kaut ko. Tāpēc novērtēt pedagogu un citu prioritāro grupu attieksmi pret vakcināciju Latgalē vai Daugavpilī kā sliktāko ir grūti.
Felce ar smaidu stāsta par divu DU profesoru vēlmi potēties. Abi vakcinējušies gandrīz vienlaicīgi 5. un 7. aprīlī, bet vienam otrā deva nozīmēta jau jūnija sākumā, otram – tikai 29. jūnijā. Profesors bijis sašutis, jo radiem un draugiem apsolījis, ka Jāņos droši varēs satikties.
"Hipotētiski iemesli, kāpēc Daugavpilī pie lielā vakcinācijas centra neveidojās rinda, var būt dažādi. Mani pārsteidza, kā informāciju pasniedz Latvijas Televīzijā, īpaši, kādu ažiotāžu sacēla par pāris trombu gadījumiem uz miljoniem vakcinēto. Salīdzinot skaitļus, uzreiz sapratu, ka tādā veidā pasniegta informācija radīs nevajadzīgu spriedzi. Tikai pēc tam sekoja epidemiologu un infektologu analīze, bet lietderīgāk būtu vispirms vārdu dot viņiem," norāda Felce un piebilst: "Plašsaziņas līdzekļi bieži uzsit nevajadzīgas putas, un pār cilvēkiem vēl nekad nav gāzusies tāda skaitļu gūzma."