Karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību. Taču šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.
Veselības ministrija savā atbildē organizācijai norādījusi, ka ņemot vērā, ka par Noteikumu projektu atkārtoti saņemti daudzveidīgi iebildumi un priekšlikumi, 2022.gada 18.februārī tikusi izveidota darba grupa starp attiecīgo saskaņošanas atzinumu sniedzējiem, lai precizētu Noteikumu projektu.
“Ceru, ka šāds lēmums pieņemts, jo Veselības ministrija apzinās, ka aptieku izvietojumu jautājumu nedrīkst skatīt sasteigti, tas jārisina caurspīdīgi un jācer, ka darba grupas ietvaros tika plānots pieņemt lēmumus, kas kalpotu visas Latvijas sabiedrības interesēs, it īpaši rēķinoties ar attālāko reģionu iedzīvotāju interesēm, neradot viņiem izolētības izjūtu, kas var novest pie nopietnām sekām. Taču, ņemot vērā traģisko notikumu attīstību Ukrainā, kā arī Krievijas agresīvo politiku un retoriku tai skaitā arī pret Baltijas valstīm, uzskatu, ka šādu noteikumu izskatīšana vispār būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku. Nevar izdot tādus MK noteikumus, kuri apdraud aptieku eksistenci Latvijas mazapdzīvotās vietās. Valdībai būtu jārada drošības sajūta. Nopietni pārkārtojumi jebkurā jomā, it īpaši tur, kur ir saistība ar veselības aprūpes, pirmās nepieciešamības preču pieejamību, krīzes apstākļos var padziļināt jau tā briestošo satraukumu un viest neskaidrību,” uzsver Anita Laima Lancmane, IMPACT 2040 valdes locekle.
Starptautisko tiesību juriste norāda: “Lai arī Veselības ministrija savā atbildē min, ka noteikumu projekta mērķis (vismaz prioritārais) nav samazināt aptieku skaitu Latvijā, tomēr realitātē aptieku īpašniekiem neizbēgami no lauku reģioniem nāktos aiziet, ja esošais projekts tiktu apstiprināts. Turklāt Latvijā jau šobrīd atsevišķos lauku apvidos aptieka atrodas 30km attālumā, kas pensionāram bez privātās automašīnas nav pieejama. Latvijas lauku iedzīvotājam maz ko nozīmē fakts, ka Latvijā vidēji mums it kā viss ir labi, ka atbilstam vidējam ES līmenim un tā tālāk, ja realitātē konkrētās apdzīvotās vietās aptieku vienkārši nav, farmaceitu konsultācijas un zāles nav pieejamas. Neskatoties uz faktu, ka kara darbība norisinās Ukrainā, Eiropas Savienības valstis šobrīd darbojas un dzīvo krīzes vadības režīmā un Latvijai, kas atrodas tepat aiz agresora valsts robežām būtu nepieciešams nevis likt šķēršļus un vēl vairāk apgrūtināt jau tā vāji funkcionējošo veselības aprūpes sistēmu, bet nodrošināties krīzes situācijām. Nodrošināties ne tikai militārajā ziņā, bet spēcināt veselības aprūpes jomu un būt gataviem nebaltām dienām. Aptiekai reģionos, kā redzam Ukrainas gadījumā, var būt izšķiroša loma izdzīvošanai, piemēram, konkrētas teritorijas izolācijas gadījumā, kad iedzīvotājiem nav pieejama cita medicīniska palīdzība. Arī Latvijā aptiekas dažādos reģionos pilda sociālu un konsultatīvo funkciju.”
A.Lancmane sniedz piemēru no Ukrainas, norādot, ka valstīm ir jāizmanto visas iespējas sagatavoties, lai adekvāti reaģētu krīzes situācijā. Kamjankas pilsētas domes pārstāve Natālija Ktitareva, kura pārrauga veselības aprūpi medijiem paudusi, Kamjankas pilsētā iepriekš nav bijis nepieciešams uzglabāt lielus medikamentu krājumus. Taču tagad karadarbības dēļ esot būtiski traucēta zāļu piegādes loģistikas ķēde, liekot iestādēm un aptiekām izveidot jaunas piegādes ķēdes. Galvenā problēma esot tā, ka veselības aprūpes sistēma plānota un izveidota miera laikā un iepriekš nav varēts iedomāties, kādi materiāli būtu nepieciešami lielas krīzes, kur nu pat karadarbības laikā.
“Pašlaik vēl vairāk nekā jebkad iepriekš neatkarīgās Latvijas vēsturē medicīnas joma iet roku rokā ar aizsardzības jomu, jo mums līdz ar bumbošanu tik tuvu kaimiņos un palīdzības sniegšanu kara nelaimē skartajiem ir jāspēj arī neatslābt citos jautājumos, kas prasa tūlītēju reakciju. Protams, aptieku tēma šķiet birokrātiski sarežģīta, bet galu galā tā tiešā veidā ietekmē daudzu attālu reģionu iedzīvotājus. Negaidīsim to brīdi, kad krīzes situācija atnāks arī pie mums, lai pārkārtotu sistēmu tā, lai tā spētu darboties. Labāk būsim gatavi, informēti un apgādāti miera laikā. Un tikai tad, premjerministra Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, mēs varēsim būt “vienā mierā” un racionāli,” norāda A.Lancmane.