Vietvara uzskata, ka likumprojekts ir iesniegts Saeimā, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, konkrēti tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību, kurā aprakstīts izvērtējums, kas jāveic pirms tiesību akta projekta izstrādes. Proti, ministrijai bija pienākums izvērtēt iespējamās alternatīvas, novērtēt projekta izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, sociālo ietekmi, ka arī precīzi pamatot normatīvā akta nepieciešamību.
"Šāds visaptverošs izvērtējums nav atrodams ne likumprojekta anotācijā, ne ar likumprojektu saistītajos konceptuālajos un informatīvajos ziņojumos, kas izskatīti Ministru kabinetā vai ir pieejami VARAM mājaslapā internetā," norāda novada dome, kura uzskata, ka, lai likumprojektu būtu iespējams kvalitatīvi izskatīt Saeimā, nepieciešams pieprasīt no ministrijas līdzvērtīgu vai pat plašāku izvērtējumu par katru no Latvijas novadiem.
Novada dome savā vēstulē arī pauž, ka novads atbilst visām pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām gan iedzīvotāju skaita, gan pašvaldības funkciju izpildes ziņā. Tāpat tas atbilst VARAM izstrādātā likumprojektā izvirzītajiem novadu izveidošanas noteikumiem. Proti, Ozolnieku novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu periodā ir konsekventi audzis. Savukārt reģistrētais bezdarbs novadā septembra beigās bija 2,9%, kas ir mazāks gan par Rīgā reģistrēto bezdarba līmeni, gan par Zemgales reģiona un Pierīgas statistiskā reģiona vidējo bezdarba līmeni.
Vēstulē arī norādīts, ka ārvalstu ieguldījumi Ozolnieku novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā uz pārsniedz 25 miljonus eiro, bet pērn 100 uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu Ozolnieku novadā kopējais apgrozījums bija 179 728 065 eiro. Tādējādi Ozolnieku novads izpildot arī likumprojektā paredzēto kritēriju - novadam ir acīmredzami iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un pašvaldība jau ir pierādījusi savu spēju teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas.
Pašvaldība arī argumentē, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā skolu kartē Ozolnieku vidusskolu paredzēts saglabāt vidusskolas statusā, turklāt novadā esot iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Tāpat teritorija esot optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi. Dome norāda arī uz to, ka novadā tiek organizēts ministrijas ieskatā īpaši svarīgs sociālais pakalpojums - aprūpe mājās.
"VARAM gan savā publiskajā retorikā, gan likumprojekta anotācijā balstās uz nepareizu pieņēmumu, ka mazāka pašvaldība ir dārgāka tās iedzīvotājiem. Šī retorika neatbilst pat pašas ministrijas apkopotajiem datiem, no kuriem skaidri redzams, ka Jelgavas pilsētas vidējie administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju četros gados ir bijuši 85,8 eiro, Jelgavas novadā šie izdevumi ir bijuši 98 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr Ozolnieku novadā ievērojami mazāki - 59,1 eiro uz vienu iedzīvotāju," secinājusi novada dome.
Paradoksāli vietvarai šķiet tas, ka likumprojekta anotācijā VARAM kā argumentu teritoriju apvienošanas nepieciešamībai min to, ka pašvaldības par daudz sadarbojas savu funkciju izpildē, kas ministrijas ieskatā pierāda pašvaldību nespēju patstāvīgi izpildīt savas funkcijas. Tajā pašā laikā citos apvienošanu pamatojošos dokumentos VARAM pārmet pašvaldībām savu autonomu sistēmu izveidi, kas "notikusi, nerēķinoties ar pilsētas piedāvātajām iespējām".
Vēstulē tiek atgādināts arī, ka pašvaldības veiktajā sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa iedzīvotāju iebildusi pret novada pievienošanu Jelgavai un Jelgavas novadam.
Tāpēc vēstulē, ko parakstījis novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai tiek lūgts pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai pirmajā lasījumā pieprasīt no VARAM vispusīgu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos pamatojošu izvērtējumu atsevišķi par katru pašreizējo Latvijas novadu. Tāpat nepieciešams uzdot VARAM precizēt iesniegto likumprojektu un tā pielikumus, saglabājot Ozolnieku novadam atsevišķa novada statusu ar administratīvo centru Ozolniekos un nepievienojot Ozolnieku novadu Jelgavai un Jelgavas novadam. Uz komisijas sēdi Liepiņš lūdz uzaicināt arī novada domes pārstāvi.
Jau ziņots, ka Saeima šodien izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.