Bartaševičs, kura vadībā Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu darbībās pārkāpumus saskatījušas gan FM, gan Valsts kontrole, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izplatījis paziņojumu, kurā vēršas pret bijušo finanšu ministru Jāni Reiru (JV), tagadējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) un citām FM amatpersonām, kas "varētu būt izdarījušas darbības, kurām varētu būt noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes".
Iesniegumā policijai politiķis pievēršas Rēzeknes spa centra būvniecībai, kas neoficiāli tiek minēts kā viens no galvenajiem Rēzeknes finanšu grūtību cēloņiem, proti, publiski ticis pieļauts, ka pašvaldība šajā projektā uzņēmusies pārmērīgas finanšu saistības.
Bijušais Rēzeknes mērs klāsta, ka pašvaldība līgumu par spa centra būvniecību ar SIA "Arčers" noslēgusi 2020.gada septembrī. "Arčers" 2022.gada maijā aicinājis pašvaldību vienoties par līguma izbeigšanu, kas arī izdarīts, bet septembrī pašvaldība noslēdza ar būvnieku jaunu līgumu 8,2 miljonu eiro vērtībā, kas nozīmēja būvdarbu izmaksu sadārdzināšanu par 3,38 miljoniem eiro. 2022.gada oktobrī esot parakstīti vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, ar kuriem pašvaldība ierosinājusi pagarināt projekta īstenošanas termiņu par vienu gadu jeb līdz 2023.gada beigām, jo tas bijis "nepieciešams būvdarbu pabeigšanai". Tāpat esot rosināts grozīt projekta sākotnējo budžetu sadārdzinājuma dēļ.
Bartaševičs uzskata, ka saistības, parakstot jaunu līgumu, esot "uzņemtas saskaņā ar pastāvošo regulējumu", jauns lēmums pašvaldībai neesot bijis jāpieņem, bet atteikšanas no projekta realizācijas novestu pie 5 miljonu eiro struktūrfondu līdzekļu zaudējumiem.
3,4 miljonu eiro sadārdzinājuma dēļ un pašvaldībai saskaroties ar finansiālām grūtībām, tai bijis vairākkārt jāvēršas pie FM, lai saņemtu aizdevumu konkrētā projekta realizācijai, turpina Bartaševičs, kurš problēmās vaino tieši FM, kas neesot devusi jaunus aizņēmumus un esot novedusi pašvaldību pie smagām finansiālām sekām. Pašvaldība savukārt esot darījusi visu iespējamo, lai saskaņotu naudas līdzekļu aizdevumu ar FM, bet FM tās lūgumus esot faktiski ignorējusi un neesot vēlējusies rast risinājumu, "kas nodarīja zaudējumus pašvaldībai", sūkstās Bartaševičs un pārmet, ka FM, "iespējams, apzināti neizskatīja konkrēto jautājumu, lai finansiālā situācija pašvaldībā neuzlabotos".
Bartaševičs klāsta, ka tagad situācija nonākusi jau tiktāl, ka būvuzņēmējs piemēro pašvaldībai līgumtiesiskās sankcijas, par ko arī esot atbildīga FM, jo tā neesot "veikusi darbības, lai stabilizētu šo situāciju un neradītu vēl turpmāku kaitējumu pašvaldībai".
"Projekta būvdarbu pabeigšanai FM bija jāizsniedz aizdevums pašvaldībai jau 2023.gada augustā. FM pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei bija jāpieņem lēmumu šajā jautājumā, bet Finanšu ministrija vairākkārtējus pašvaldības pieprasījumus un lūgumus ir pieņēmusi tikai zināšanai, nesniedzot atbildi pēc būtības," FM darbā pārkāpumus saskata politiķis, "šāda apzināta vilcināšanās ir radījusi neatgriezeniskas sekas pašvaldībai un gala rezultātā valdība tik un tā lemj par aizdevuma izsniegšanu."
FM vairākkārt ir uzsvērusi, ka Rēzeknes tālāka kreditēšana nav bijusi iespējama, jo tās uzņemto finanšu saistību apjoms pārsniedz normatīvajos aktos noteikto slieksni. Ministrija aizdevuma izsniegšanai ir pieprasījusi veikt darbības pilsētas budžeta sabalansēšanai, kas līdz šim nav ticis izdarīts.
Bartaševičs FM darbībās saskata Krimināllikuma 319.panta par valsts amatpersonu bezdarbību pārkāpumus.
Jau ziņots, ka 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no "Kopā Latvijai" ir centušies panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.
Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.
Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.
Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē. Revīzijā konstatēta gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritība ar budžeta grozījumiem, gan būtiski trūkumi Rēzeknes stabilizācijas plānā.
FM ir apsolījusi - ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, ministrija meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu. Pēc pēdējās informācijas, Rēzeknes pilsētas budžetā tā sabalansēšanai jāpieņem ap 3 miljonu eiro taupības pasākumi.
Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". "UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.