Uz poliklīnikas jumta tika izvietotas trīs bišu saimes, kas līdz vasaras noslēgumam pieauga par vairākiem tūkstošiem bišu. Neskatoties uz faktu, ka bišu drava tika ierīkotas sezonas otrajā pusē, to medus pienesums bijis ievērojams – 21 kilograms saldā kāruma. Šobrīd bites ir devušās ziemas guļā, lai, pateicoties Jelgavas novada Vircavas biškopja Naura Bērziņa pūlēm, jau nākamā gada martā atgrieztos uz Jelgavas poliklīnikas jumta.
Projekta galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību bioloģiskās daudzveidības nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanai, jo tieši bišu dzīvotspēja liecina par tīru vidi. Ievāktā medus paraugi ir nodoti laboratorijai fizikāli ķīmisko analīžu veikšanai, bet rezultātus analizēs Latvijas Biškopības biedrības eksperti.
Stropi tika izvietoti uz Jelgavas poliklīnikas jumta 5.stāva līmenī un rūpes par bitēm uzņēmās Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš: “Neskatoties uz to, ka bites uz jumta tika novietotas salīdzinoši vēlu, medus raža ir izdevusies ievērojama – nedaudz vairāk par 20 kilogramiem augstvērtīga atņemamā medus. Tāpat bites pierādīja, ka jūtas labi šādā vidē un netraucē poliklīnikas ikdienas darbu. Šķiet, to klātbūtni neviens, izņemot tehniskos darbiniekus, tā īsti nepamanīja. Bites lieliski tika galā gan ar dzīvi augstumā, gan spēja sagādāt sev barību.”
Urbānā biškopība ir izplatīta daudzās pasaules pilsētās un Eiropā – par bišu galvaspilsētām tiek uzskatītas Berlīne, Minhene, Hamburga, Londona, Parīze, Cīrihe, Vīne, Kopenhāgena, Rīga un tagad arī Jelgava. Veicot analīzes, pasaules pilsētās ievāktajā medū nav atrasti nekādi nelabvēlīgi piejaukumi, ķīmiskas vielas vai smagie metāli, kā to dažkārt maldīgi uzskata. Pilsētā, salīdzinot ar lauku vidi, nelieto pesticīdus. Turklāt pilsētu liepas varētu dot pat līdz 70% nektāra vairāk nekā to kolēģes laukos vairāku iemeslu dēļ. Urbānā biškopība ļauj bites turēt vidē, kurā ir mazākas gaisa temperatūras svārstības ne tikai vasarā, bet arī pārējos gadalaikos. Tas bitēm dod iespēju ātrākai attīstībai pavasarī un vasarā, kā arī nodrošina vieglāku ziemas pārlaišanu. Tie ir labvēlīgi apstākļi, lai bite mierīgi varētu aizlidot savākt vērtīgo nektāru. Aizvadītajās desmitgadēs pasaulē novērojama bišu skaita samazināšanās, kas rada raizes par pārtikas ražošanas iespējām nākotnē, jo bites apputeksnē kultūraugu daudzumu, kas atbilst 30% no globāli saražotā pārtikas apjoma.
“Šis ir ilgtermiņa projekts, ar kuru vēlamies pievērst cilvēku uzmanību dzīves kvalitātei Jelgavā, jo bites izvēlas vienīgi ekoloģiski tīru vidi, kas ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Gaidām pavasarī atgriežamies mūsu čaklās kolēģītes. Ja godīgi, tad bijām pārsteigti par iegūtajiem 20 kilogramiem medus, kuru poliklīnikas darbinieki tagad malkos pie rīta tējas visu ziemu. Sapratām, ka mūsu čaklajām darbiniecēm nav konkurences ne Jelgavas pilsētas parkos, ne balkonu stādījumos. Poliklīnikas apkārtnē, it īpaši Raiņa parkā, ir daudz koku un ziedu, un darba tām netrūkst, tādēļ nākamgad ceram uz divtik lielu ražu.” norāda Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.
Jelgavas poliklīnika ir ambulatorā ārstniecības iestāde, kas nodrošina iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnostikā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā un profilaktisku pasākumu veikšanā. Kopš 2003. gada tā ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība. Jelgavas poliklīnikā šobrīd strādā 227 darbinieki, un tā gadā apkalpo vidēji 103 300 pacientu. Tās apgrozījums 2021. gadā bija 5,7 miljoni eiro.