Rēzekne un Liepāja skeptiskas par iespējām veicināt atteikšanos no malkas krāsnīm

Kopējā gaisa kvalitāte Latvijā esot laba, taču normatīviem neatbilstoša tā šobrīd ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.​

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola trešdien mediju pasākumā skaidroja, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldībām būs jāveic vietējā apzināšana, sākot ar gaisa piesārņojuma novērtējumu pilsētā. Ministrija sagaida, ka visas trīs pašvaldības izstrādās saistošos noteikumus, balstoties uz novērtējumu par to, kurās pilsētas zonās un kāda veida gaisa kvalitātes problēmas ir konstatētas.

"Pašvaldībai saistošos noteikumos jānosaka kādi ierobežojumi vai veicinoši pasākumi, lai stimulētu mājsaimniecības - pilsētu iedzīvotājus nomainīt esošās apkures sistēmas pret modernākām, taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt," skaidroja Ozola. "Mēs aicinām pašvaldības radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt sociāli taisnīgiem - pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus," atzīmēja Ozola. 

Tāpat rīcības plāns paredz, ka pašvaldību uzdevums būtu motivēt iedzīvotājus pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, kur tas ir iespējams. 

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzskata, ka pieslēgšanās centrālajai apkurei ir neiespējama. "Tie, kas var un grib pieslēgties centrālajai apkurei, to jau ir izdarījuši, savukārt pārējiem tas var būt pārāk dārgi," portālam Diena.lv uzsver Bartaševičs. 

Savukārt Liepājas pašvaldībā portālam Diena.lv norāda - jau šobrīd novērojams, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas centralizētās apkures iespējas. "Kā liecina SIA Liepājas enerģija dati, pēdējo trīs gadu laikā centralizētajiem siltumtīkliem pieslēgti 129 klienti," piebilstot: "Liepājas pašvaldības rīcībā nav uzskaite par pilsētā esošajām siltumapgādes sistēmām." 

Atbilstoši VARAM izstrādātajām rīcības plānam, Liepājas pašvaldībai līdz 2021. gada otrajam pusgadam nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas attiecīgi pilnvaros gaisa piesārņojuma samazināšanai noteikt stingrākas prasības.​ 

Šobrīd Liepājas pašvaldībai ir vairāki jautājumi, kā rīcības plānā iekļautās aktivitātes realizēt praktiski. "Kā veikt krāšņu reģistra izveidi, CO2 emisijas uzskaiti un kā atbilstoši iedzīvotāju interesēm un iespējām veikt veco apkures iekārtu nomaiņu? Tāpat aktuāls jautājums ir par finansējumu un cilvēkresursiem ieceru īstenošanai," portālam Diena.lv bažas atklāj Liepājas pašvaldības pārstāvji. 

Rēzeknes mērs Bartaševičs atzīmē, ka pašvaldība var izveidot krāšņu reģistru, taču pašvaldības pilnvaras nav pietiekamas, lai pieprasītu no iedzīvotājiem šādu informāciju.

"Kā šo problēmu risināt sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, kas izmanto krāsnis, nav saprotams. Daļa iedzīvotāju noteikti nevarēs līdzfinansēt krāšņu nomaiņu pat ar atbalstu, līdz ar to finansēšana būs jāuzņemas pašvaldībām," ir pārliecināts  Bartaševičs. 

"Gaisa kvalitātes uzlabošanai jau iepriekš tika piešķirti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un iezīmēti pasākumi, taču tagad ir redzams, ka valdība šo uzdevumu ir novirzījusi uz pašvaldībām. Lai arī nauda it kā bija paredzēta, reālā situācija ir tāda, ka līdzekļi būs jāmeklē pašvaldību budžetos. Līdz ar to uzskatām, ka šī ir slikta plānošana no valdības puses", norāda Rēzeknes mērs. 

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko portālam Diena.lv norāda, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 60 Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu Rīgas pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO2 zonu kartē un PM10 zonu kartē.

"Atbilstoši noteikumiem jau tagad ir noteiktas prasības sadedzināšanas iekārtu veida izvēlei, tajā skaitā arī siltumapgādes veida ierīkošanai vai nomaiņai mājsaimniecībās, piemēram, Rīgas centrālajā daļā jau vairākus gadus ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kuras var radīt papildu piesārņojumu," stāsta Mutjanko. 

Jau vēstīts, ka plašu ažiotāžu VARAM piedāvātā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna sakarā izraisījusi iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji ceturtdien medijiem rīkotā pasākumā skaidroja – tas nenozīmē krāsnis aizliegt vai uzlikt to par pienākumu pašvaldībām.