Šāgada 6. maijā valdība deva zaļo gaismu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), lai tā "izstrādātu sociālā klimata plānu". Nākamajā dienā – 7. maijā – KEM izplatīja ministra Kaspara Meļņa viedokļrakstu ar nosaukumu Pašvaldību rokās – tiesības uzlabot gaisa kvalitāti, nevis aizliegt malkas, šķeldas apkuri, kur ministrs mēģina kliedēt satraukumu par iespējamo aizliegumu mājokļu apkurei izmantot malku un citus koksnes produktus.
Atbilstoši iecerei aizliegums izmantot malku mājokļu apkurei turpmāk tiks noteikts kā pašvaldību "tiesības jeb rīcības brīvība". Ministrs apgalvo, ka Latvijas mājsaimniecības varēs turpināt mājokļu apkurei izmantot biomasu, ogles un kūdru, ja vien mājoklis neatradīsies kādā no problēmteritorijām. Respektīvi, malkas, granulu un šķeldas apkure netiek aizliegta, bet var tikt ierobežota noteiktās teritorijās.
Tātad, ja nepaveiksies un izrādīsies, ka mājoklis ir kādā no pašvaldību noteiktajām "problemteritorijām", iedzīvotājiem būs jāmeklē cits apkures risinājums.
Ministrs norāda, ka "izmantojot atbalsta programmas, piemēram, Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, iedzīvotāji var nomainīt savu esošo fosilo kurināmo izmantojošo apkures katlu pret videi draudzīgu risinājumu".
Kaut kad nākotnē tiek solīta precīzi nedefinēta naudas summa.
"Mūsu uzdevums ir piesaistīt papildu finansējumu un nodrošināt pieejamu atbalstu tīrāko tehnoloģiju ieviešanai mājsaimniecībās, tostarp izstrādājot jaunas atbalsta programmas, t. sk. Modernizācijas fonda un Sociālā klimata fonda ietvaros," pauž K. Melnis.
Patlaban rodas bažas, ka vēršanās pret malkas apkuri ir saistīta ar cerību tik pie Sociālā klimata fonda finansējuma 616,9 miljonu eiro apmērā. No šiem miljoniem nezināmu lielumu sola "novirzīt mazaizsargātām mājsaimniecībām esošo apkures risinājumu nomaiņai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60