Līdz ar karsto laiku Latvijas ūdenstilpnēs samazinās ūdens līmenis un Veselības inspekcija pēdējās dienās saņem ziņas par peldētāju sūdzībām pēc peldēm iekšzemes ūdenskrātuvēs, kas nav oficiālās peldvietas. Saņemta informācija par ādas alerģiskām reakcijām pēc peldēm Tukuma novada Melnezerā un Gulbenes novada Stāmerienas ezera peldvietā “Lāčauss”. Veselības inspekcija brīdina, ka iespējams tā ir “peldētāju nieze”.
Lai novērstu jebkādus peldūdens kvalitātes riskus, inspekcija aicina pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību peldūdeņu kvalitātei. Tāpat inspekcija atgādina pašvaldībām par nepieciešamību izlikt informatīvas brīdinājuma zīmes peldvietās, kur konstatētas pirmās ādas alerģijas pazīmes peldētājiem.
Ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, kā piemēram, karjeros un ezeros, kā arī ja tajā ir novērota ūdensputnu un/vai ūdens zīdītāju klātbūtne, iespējams, ka ūdenstilpē ir savairojušies mikroskopiski parazīti, kas var cilvēkiem ar jūtīgāku ādu izraisīt ādas alerģiju ar nosaukumu „peldētāju nieze”.
Inspekcija informē, ka alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par „peldētāju niezi” vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē un aizvien biežāk izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā. „Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem.
Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un tie īsā laikā aiziet bojā. Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta „peldētāju nieze”, medicīniska palīdzība nav nepieciešama, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons.
Lai izvairītos no nevēlamām sekām peldoties vietās, kur iespējams saskarties ar parazitāro tārpu kāpuriem, Inspekcija iesaka ievērot šādus higiēnas un piesardzības nosacījumus:
- Bērniem un pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, neizmantot peldvietu, ja ir zināma informācija par novērotiem gadījumiem, kad pēc peldes konstatēta „peldētāju nieze” un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem (ja apkārtne ir purvaina, ūdenī ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji).
- Noslaucīties ar dvieli tūlīt pēc peldes vai noskaloties dušā, ja tas ir iespējams, jo kāpuri ūdenī nemēģina tikt ādā, bet mēģina to darīt laikā, kad peldētājs ir atstājis ūdeni un āda pakāpeniski nožūst.
Nebarot ūdensputnus peldvietās un ūdenstilpēs, kuras tiek izmantotas peldēšanai, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.
Visās Latvijas oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās Veselības inspekcijas speciālisti peldēšanās sezonā veic padziļinātu un regulāru ikmēneša ūdens mikrobioloģiskā piesārņojuma analīzi.
4. un 5. jūlijā tiks veikta visu 58 oficiālo peldvietu ūdens paraugu ņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli, ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties, un attiecīgā informācija tiks izvietota konkrētās peldvietas informatīvajā stendā. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.