Kā intervijā stāstīja deputāts, V.Zatlera bažas bija saistītas ar drošības jautājumu, spēju kontrolēt imigrantu plūsmas, kā arī ekonomisko ieguvumu, un visi šie jautājumi tika izskatīti kopā ar drošības iestāžu pārstāvjiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālistiem.
Attiecībā uz drošību, pieņemot papildu grozījumus ne tikai pantos, kas saistīti ar naudas piesaisti, bet arī citos, likums esot pastiprināts. Piemēram, drošības struktūrām tiks dotas tiesības 90 dienas veikt attiecīgo pārbaudi par attiecīgiem cilvēkiem, kas veic ieguldījumus. Līdz ar to ir pazudušas bažas, ka nespēsim kontrolēt, teica J.Dalbiņš, vienlaikus atzīstot, ka "protams, riski pastāv vienmēr".
Tāpat tikšot pārbadīta naudas izcelsme, bet nekustamā īpašuma darījumus varēs veikt tikai ar bezskaidras norēķiniem, lai institūcijas varētu konstatēt, no kurienes nauda nākusi un
nebūtu bažas arī Latvijas partneriem, ka tā var būt "pelēka, melna, nelegāli
iegūta".
J.Dalbiņš arī norādīja, ka Latvijas programma Saeimā vērtētajos punktos, salīdzinot ar citām valstīm, nebūt nav tā vienkāršākā, tā, viņaprāt, ir gana drastiska.
Saeima par grozījumiem Imigrācijas likumā atkārtoti lems šodien.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, atkārtoti izskatot Imigrācijas likuma grozījumus, no 10 000 līdz 20 000 latu palielināja summu, kas ārvalstniekam būs jāsamaksā nodokļos, lai varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu.
Komisija atteicās no sākotnēji likuma grozījumos ietvertās prasības par vismaz piecu darbinieku nodarbināšanu, savukārt iepriekš Saeimas atbalstītā norma, ka atļaujas saņemšanai uzņēmuma pamatkapitālā būs jāiegulda vismaz 25 000 latu, atstāta negrozīta.
Tāpat komisija nemainīja arī grozījumos iekļauto normu, ka
termiņuzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varēs pieprasīt, ja būs
iegādājies un viņam piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi par
vismaz 100 000 latu Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās,
savukārt citviet Latvijā – vismaz 50 000 latu vērtībā. Tomēr komisija
noteica, ka šādai jābūt kopējai darījuma summai, nevis īpašumu
kadastrālajai vērtībai, kā bija noteikts iepriekš.
Negrozīta atstāta arī norma par investīcijām Latvijas kredītiestādē
subordinētā kapitāla veidā - tām jābūt ne mazāk kā 200 000 latu.
J.Dalbiņš arī teica, ka piecus gadus ieguldīto nebūs "tiesību kustināt".
Komisija arī vienojās par atbalstu jaunai normai, kas palīdzēs PMLP efektīvāk uzraudzīt uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Plānots, ka nepieciešamos dokumentus par nomaksātajiem nodokļiem investors pārvaldei iesniegs pats, nevis pārvalde šo informāciju pieprasīs no valsts institūcijām un pašvaldībām. Tāpat komisija rosina noteikt, ka ne retāk kā reizi gadā valdība Saeimai ziņos par šī likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem.