Tomēr iekšlietu ministrs šādu ideju neatbalsta, savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) atgādina, ka Saeimā jau agrāk iestrēdzis mērenāks priekšlikums - fiksēt pārkāpumus, kuros ātrums pārsniegts par 10 km stundā.
Ierosinājuma atbalstītāju skaits pakāpeniski turpina augt - vakar pēcpusdienā portālā Manabalss.lv bija nobalsojuši 10 488 cilvēki. Portāla pārstāvis Kristofs Blaus norāda - savākto balsu skaits liecina, ka izmaiņa ir ļoti aktuāla, lai arī rekords tas gluži nav - ir bijuši priekšlikumi, par kuriem vajadzīgās balsis savāca trijās un piecās dienās. Ierosinājumu noteikt tā saucamo buferi, pieļaujot iespēju nesodīt autovadītājus, ja fotoradars fiksējis ātruma pārsniegšanu par mazāk nekā 15 km/h, izteica Latvijas TV raidījums Zebra. Savukārt kontroli līdz minētajai robežai ierosināts atstāt tikai ceļu policistu kompetencē, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu - pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus - var pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu. Raidījuma Zebra veidotājs Pauls Timrots stāsta, ka konsultēsies ar juristiem un tad šo projektu iesniegs Saeimā. Vispirms grozījumu projekts nonāks Mandātu un ētikas komisijā, vēlāk to var izvērtēt arī citas komisijas. P. Timrots uzskata, ka agrāk šāda iniciatīva nebūtu bijusi korekta, jo spēkā bija līgums ar SIA Vitronic Baltica un partneri (tagad uzņēmums saucas V-Traffic), un tad nāktos līgumu mainīt, taču tagad, kad ir iespējama līguma laušana, var mainīt līguma nosacījumus nākamajam komersantam, kurš apkalpos radarus.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZR) pateicas sabiedrībai par iniciatīvu, tomēr šo piedāvājumu vērtē kā ļoti riskantu, norāda ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Holma. «Pāreja uz ātruma mērīšanu ar mērierīcēm ir objektīva. Vai mēs varam apgalvot, ka braucēji nepalielinās ātrumu virs atļautā par šiem 15 km/h, ja norma viņiem to atļaus? Tā iespējams radīt dzīvībai bīstamas situācijas, piemēram, pie skolām,» ministra viedokli atstāstīja D. Holma. Ministrs arī uzskata, ka šis balsojums drīzāk ir vērsts pret esošo fotoradaru projektu, kuru nemitīgi piemeklē dažādas problēmas. P. Timrots gan uzskata, ka ar fotoradaru, kura kvīti pārkāpējs saņem pēc diviem mēnešiem, pie skolām kārtību nodrošināt nevar. «Tur jābūt policistam, kurš ar radaru fiksē pārkāpumu par katru pārsniegto kilometru, apstādina vadītāju un kaunina citu vecāku un bērnu acu priekšā. Tas būs efektīvi, un ceļu policistu Latvijā ir pietiekami daudz,» viņš izteicās.
Saeimas deputāts A. Latkovskis uzskata, ka ir jāpanāk, lai fotoradarus izvietotu apdzīvotās vietās, kurās ātruma pārsniegšana tieši apdraud cilvēku drošību, nevis tur, kur vieglāk notvert pārkāpējus un iekasēt naudu, piemēram, taisnos ceļu posmos. Jau pavasarī A. Latkovska vadītā komisija rosinājusi paaugstināt tā dēvēto ātruma pārsniegšanas buferi par 10 kilometriem stundā, tomēr tālāk par Juridisko komisiju šie likuma grozījumi nav nonākuši. Komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka toreiz ministrs R. Kozlovskis lūdzis pagaidīt, kamēr izanalizēs visus par un pret, un šāda analīze joprojām neesot komisijai iesniegta.