Dienas raksts par digitālgeitu sadusmo gan LNT, gan Lattelecom

Kompānija LNT paziņojusi, ka izplatīta nepatiesa informācija par LNT un tās vadību, tāpēc LNT sniedz prasību tiesā pret laikrakstu Diena un raksta autoru par nepatiesas informācijas izplatīšanu un apmelošanu. «LNT, izpētot avīzes Diena publikācijas, vēlreiz pārliecinājās, ka laikraksts Diena ir partejiska avīze, jo visos materiālos par politiku ir jūtama tendencioza informācija, kas tiek pasniegta vienas partijas interesēs, ignorējot žurnālistikas objektivitātes principus un patiesus faktus,» teikts LNT izplatītajā paziņojumā.

Savukārt Lattelecom paziņojumā teikts, ka «ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu televīziju un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.» Uzsvērts, ka Lattelecom piedalījās un uzvarēja atklātā konkursā, kura nosacījumi bija zināmi un vienādi pilnīgi visiem dalībniekiem. Lattelecom uzvarēt konkursā ļāva tas, ka uzņēmumam viennozīmīgi bija labākais piedāvājums. «Apgalvojumi par projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi  un neatbilst patiesībai. Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, lai strādātu veiksmīgi un ar peļņu,» teikts paziņojumā. Lattelecom juristi šobrīd gatavo prasību laikrakstam atsaukt «apmelojošos apgalvojumus.» Ja tas netiks darīts, uzņēmums vērsīsies tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.

Laikraksta Diena publikācijā teikts, ka Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Lattelecom ciparu apraidei izmanto tās pašas iekārtas, kuras savulaik figurēja tā dēvētajā digitālgeitas krimināllietā saistībā ar bēdīgi slaveno firmu Kempmayer. Projekts tika apturēts, taču iekārtas, ko nopirka DLRTC apraides nodrošināšanai, palika «karājoties gaisā.» 2006.gadā Stokholmas šķīrējtiesa lēma, ka Kempmayer jāatmaksā DLRTC vairāk nekā 5 miljoni latu. Prokuratūra uzskata, ka Kempmayer akcionāra sastāva organizētājs ir LNT šefs Andrejs Ēķis, piesaistot Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. Lai izpildītu Stokholmas tiesas spriedumu, Ēķis firmai Kempmayer aizdevis 10,4 miljonus ASV dolāru, ko viņš pats bija aizņēmies no Šķēles. Ēķis iepriekš skaidrojis, ka saistības 2007.gadā pārņēmis uzņēmums Hannu Pro, kurš nopircis Kempmayer Media Latvia un pārdēvējis to par Hannu Digital. Pie Hannu Pro nonākuši seši raidītāji un tā dēvētā galvas stacija, kura pēc Stokholmas tiesas lēmuma vairākus gadus mētājusies muitas noliktavā. Prokurors digitālgeitas lietā Edvīns Piliksers stāsta, ka Hannu Pro šis iekārtas nopirkusi par vienu ASV dolāru.