Emsis: Latvija pati spēj sevi nodrošināt ar elektroenerģiju

Emsis atzina, ka patlaban Latvijā pastāv ļoti spēcīgs "gāzes lobijs", kuru nav izdevies apklusināt. Gāzes lobētāji stāstot, ka, ieviešot alternatīvos enerģijas veidus, strauji augs tarifi un pie vainas ir "zaļie". Tomēr, pēc Emša teiktā, tarifu pieaugumā 70% radījušas koģenerācijas katlumājas, kas darbojas ar dabasgāzi, bet tikai 14% izmaksu pieaugumā veido obligātais atjaunojamo resursu iepirkums."Gāzes lobijs joprojām nav apklusināts un ir ļoti spēcīgs, tāpēc nav cita varianta kā runāt un skaidrot, ka atjaunojamie resursi ilgtermiņā atmaksājas. Maisam gals ir vaļā un to vairs apturēt nevarēs," pārliecināts ir Emsis.Saskaņā ar Emša sniegto informāciju, 30% Latvijas energobilancē veido naftas produkti, 30% dabasgāze, 30% koksne, bet tikai 10% zaļā enerģija.Emsis arī stāstīja, ka Latvija patlaban importē gandrīz 85% no enerģētiskajiem resursiem, bet eksportē 25% - šķeldu un malku.Emsis arī pauda pārliecību, ka atomenerģija Latvijas un Baltijas vajadzībām nav risinājums, jo šajā reģionā nav ne kodoldegvielas, ne zinātniskais potenciāls, ne iekārtas, līdz ar to visas šīs lietas būtu jāiepērk. "Ir izdevies panākt, ka Baltija ir kodolbrīvs reģions un tā tam arī būtu jāpaliek," sacīja Emsis."Tā [kodolenerģija] ir milzīga atkarība un visi, kas saka, ka kodolenerģijai ir nākotne, runā par jaunu etapu, ko vēl neesam pieredzējuši. Iespējams, pienāks brīdis, kad kodolenerģija būs droša un nebūs apdraudējums nācijām, kas izšķiras par šādu soli," sacīja Emsis.Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš norādīja, ka kodolenerģija, lai arī ir lētāka, tomēr rada milzīgus riskus, kam apliecinājums ir notikumi Japānā, kad spēcīgā zemestrīce un tai sekojošais cunami vilnis izsitis no ierindas dzesēšanas sistēmu, kas var izraisīt smagas sekas.Kārkliņš tāpat kā Emsis norādīja, ka Latvijā vairākas vēl neizmantotas iespējas alternatīvo energoresursu izmantošanā, un uzsvēra, ka atjaunojamo energoresursu attīstībai traucē vienota valsts ekonomiskā politika, valsts iestāžu nesadarbošanās, birokrātiskie šķēršļi dažādās nozarēs, kā arī pieredzes trūkums.