Starptautiskā mērogā to var uzskatīt par visai oriģinālu ideju, ko radījusi tieši Latvijas specifiskā politiskā kultūra, kad apsūdzēti deputāti nevis paši atkāpjas no saviem posteņiem, kamēr tiek noskaidrota viņu vaina, bet paliek savās vietās ar pilnīgi neskartām pilnvarām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) raidījumam skaidro: "Tā ir reāla problēma - mums krimināli vajāti smagos noziegumos apsūdzēti pašvaldību deputāti, noziegumos, kas saistīti ar šo ieņemamo amatu, atrodas vēl amatos un tas nav pieļaujams, tas nav normāli!"
Raidījums norāda, ka tikt galā ar smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu un pārējiem oligarhiem bija mērķis, ko daudz pieminēja Valda Zatlera Reformu partija savā vēlēšanu kampaņā uz pašreizējo Saeimu. Kopš tā laika oligarhu ietekme patiešām stipri cietusi. Attiecībā uz Lembergu viens no Zatlera reformistiem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pagājušajā rudenī izdeva rīkojumu par Lemberga atstādināšanu no Ventspils mēra pienākumiem, ko Lembergs atteicās pildīt un ir pārsūdzējis tiesā. Tad Sprūdžs sagatavoja likumprojektu, kas paredz, ka pašvaldības deputātam, pret kuru ierosināts kriminālprocess, būtu jānoliek savas pilnvaras uz izmeklēšanas laiku, kamēr tiek pierādīta viņa vaina vai nevainīgums. Taču juristi gandrīz vienprātīgi atzīst to par pārāk skarbu metodi, kas pakļautu nepelnītam sodam arī, piemēram, tādu deputātu, kuru kāds būtu nepatiesi apmelojis, panākot kriminālprocesa sākšanu un līdz ar to deputāta atstādināšanu.
Otru - maigāku projektu rosinājusi pieņemt Saeimas Vienotības frakcijas deputāte Lolita Čigāne, uzskatot, ka pašvaldības deputāta atstādināšanā robežšķirtne varētu būt nevis kriminālprocesa, bet kriminālvajāšanas sākšana.
Saeimas deputāte skaidro: "Tātad, šis sabiedrības dotais mandāts ir jāsaglabā, bet būtu pamats ierobežot pašvaldības deputāta iespēju līdzdarboties domes darbā, apmeklēt sēdes, līdzdarboties komiteju darbā un citu institūciju darbā, kur dome šo te krimināli vajāto deputātu ir deleģējusi."
Sprūdžs, saprotot, ka savu stingro formulējumu caur parlamentu izdabūt nevarēs, ir pieņēmis arī kritiku un piekritis, ka top kompromisa variants, kas viņaprāt, gan būs pret vainīgajiem saudzējošāks, tomēr arī pieņemams. Tas pašreizējā variantā paredz:
Ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts, ar dienu, kad saņemta Ģenerālprokuratūras informācija attiecīgās pašvaldības domei par kriminālvajāšanas uzsākšanu, zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
Tikmēr deputātam maksātu pusi no algas, bet attaisnošanas gadījumā – saņemtu visu neizmaksāto. Lembergs ir pārliecināts – ar viņu tā arī notiks un likuma autoru darbam būs maza jēga: "Nu, es viņus saprotu! Nu – Sprūdžs! Nu, kas viņš par politiķi, nu? Nu, Čigāne – netika ievēlēta Saeimā - kontrabandiste! Nu, kā viņi var mani vinnēt?! Nu, lai viņi nāk uz Ventspili, sacentīsimies! Vinnēs - viss! Es uzsaukšu šampanieti – kādu viņi grib – vienalga!"
Gan projekta virzītāji, gan juristi tomēr ir vienprātīgi, ka šis ne tuvu nav tikai Lemberga savaldīšanai domāts projekts, bet, ka ar pašvaldību deputātiem, kuri ilgi paliek amatos, būdami krimināli apsūdzēti, problēma ir daudz plašāka. Neviena institūcija gan neapkopo datus par to, cik un kuri deputāti nonākuši konfliktā ar likumu, bet zināms, ka tādi ir, piemēram, arī Ogrē, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā.
Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks: "Tiem, kas pie varas, ir jābūt ar labu reputāciju, cilvēkiem jātic, ka viņi to dara godīgi. Un krimināllieta jau pati par sevi parasti liecina par to, ka šī reputācija ir apšaubāma un būtu dīvaini, ka cilvēki ar apšaubāmu reputāciju, kuri visticamāk ne tik tālā nākotnē tiks notiesāti, turpinātu rīkoties ar sabiedrības resursiem. Tas ir aplami pašos pamatos."
Taču tā notiek – izcils piemērs ir bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics. Pirms divarpus gadiem KNAB Munkevicu aizturēja par 5000 latu kukuļa došanu, lai panāktu viņam izdevīgu rezultātu domes balsojumā. Apsūdzību prokuratūra uzrādīja salīdzinoši ātri – jau pēc diviem mēnešiem. Munkevics tagad ir kriminālvajāšanā, bet tik un tā joprojām turpina balsot Jūrmalas domē kopā ar tiem pašiem kolēģiem, kuri savulaik ziņoja par viņa noziegumu. Bet iztiesāšana vilcinās.
Cilvēktiesību eksperti gan brīdina, ka labi domātā norma var izrādīties arī abpus griezīgs zobens tieši lēno tiesas procesu dēļ, kas var draudēt Latvijai ar starptautiskām prāvām.
Juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits skaidro: "Teiksim, cilvēki varētu sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā par to, ka, būdami deputāti un būdami apsūdzēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņi nevar pildīt savus deputāta amata pienākumus un šis process pārmērīgi ilgi velkas šādā situācijā. Līdz ar to tas uzliek papildus pienākumus ar pienācīgu uzcītību veikt izmeklēšanu."
Īstā cīņa par galīgo likuma variantu vēl tikai priekšā. Pagaidām gan izdevies 1.lasījumā likumu tikai vispār atvērt iespējamām izmaiņām, bet tas nebūt vēl nenozīmē, ka varēs arī iegūt vairākumu, kad būs jāliek uz balsošanu jau konkrētā norma.
Sprūdžs uzskata- izšķiroši būs, vai opozīcijai - zaļajiem zemniekiem un Saskaņas centram izdosies atrast atbalstu valdošajā koalīcijā, un, likumu apspriežot komisijās un gaidot dažādus atzinumus, novilcināt laiku tā, lai 3.lasījums notiktu jau pēc pašvaldību vēlēšanām, kas dotu iespēju krimināli vajātiem deputātiem atkal turpināt palikt netraucētiem savās vietās.