Kurš kuram varētu būt tuvāks

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants Valsts prezidents A. Bērziņš tieši neatbildēja, kam varētu uzticēt koalīcijas veidošanu, bet teica, ka tam ir jābūt profesionālim, kurš spēj vadīt valdību kā vienotu komandu. Otrais kritērijs bijis tagadējā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) vājais punkts. Neizslēdzot iespēju meklēt bezpartijisku premjeru, prezidents augstāk par politisko atbildību vērtē cilvēcisko atbildību. Līdz šim valdību veidošanā svarīga bijusi partiju politiskā atbildība par premjera darbu, tikai lielas krīzes gadījumā pieļaujot ar tām nesaistīta Ministru prezidenta izvēli, kas bija nepieciešams tikai 1995. gadā. Tagad tas nebūtu labs signāls, ja pēc Saeimas atlaišanas un jaunām vēlēšanām izveidojas politiski tik kritiska situācija. Visai ticami, ka nākamā koalīcija varētu būt plašāka nekā iepriekšējās. Valsts prezidents sarunas ar partijām sāks septembra beigās pēc atgriešanās no ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējās sesijas ASV, līdz tam dodot iespēju politiskajiem spēkiem pašiem konsultēties un vienoties par koalīciju.

Pēc 9. un 10. Saeimas vēlēšanām tika nodrošināta pēctecība valdības darbā, un vēlētāji uzticējās jau pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, kurus 2006. gadā vadīja premjers Aivars Kalvītis (TP), bet 2010. gadā - V. Dombrovskis. Tagad Zatlera Reformu partijas (ZRP) pieteikums politikā ir zīme vēlmei panākt pārmaiņas. Lielākajā daļā ministriju vadība, visticamāk, mainīsies. Politiskie spēki, kuri varētu iekļūt 11. Saeimā, koalīciju veidošanā novilkuši divas sarkanās līnijas. ZRP nevarēs sadarboties ar oligarhu jeb naudas ietekmē esošām partijām, kas izslēdz no potenciālo partneru loka Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ar tās premjera kandidātu Aivaru Lembergu. Otru līniju novilkusi Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kura nevar iedomāties sevi vienā valdībā ar Saskaņas centru - SC savukārt runās ar visiem, lai gan iespējamās sarunas ar nacionālo apvienību arī vērtē kā grūtas.

Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ir pateikusi, ka Zatlera Reformu partija ir tās tuvākais sabiedrotais, jo - lai strādātu vienā valdībā, ir jābūt vienotai izpratnei par nacionālajiem, tiesiskuma un ekonomiskajiem jautājumiem. Šo abu politisko spēku sadarbība valdībā varētu būt zināms garants pēctecības nodrošināšanai starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanā un tiesiskuma nodrošināšanā. ZRP pārstāvji pirmdien pēc valdes sēdes informēja, ka par valdības veidošanu partija «mēģinās panākt vienošanos prioritārā secībā» ar trim partijām - Vienotība, VL-TB/LNNK, SC. Svarīgākais partnera izvēles kritērijs būšot iespēja realizēt ZRP piedāvātās reformas ekonomikas, politiskās sistēmas un sabiedrības saliedētības jomā.

Latviskākā labējo partiju politiķu daļa par vēlamāko uzskata Vienotības, ZRP un VL-TB/LNNK koalīciju, kuras iespējamību noteiks tieši ZRP. Tiesa, Vienotības un ZRP līderi ik pa laikam apmainās dzēlībām. Kad pagājušajā nedēļā S. Āboltiņa Latvijas Radio izteica nožēlu, ka V. Zatlers ir sašķēlis latviešu vēlētājus, izveidojot savu partiju, pēc dažām stundām sekoja V. Zatlera paziņojums, kurā viņš skaidro, ka nav varējis pievienoties Vienotībai, jo, vērojot amatu dalīšanu 10. Saeimā, viņam radies iespaids, ka «Vienotības iekšienē liela loma ir spējai vīt savstarpējas intrigas, nomelnot un publiski slikti izteikties par partijas biedriem un kolēģiem», bet V. Zatlers nekad neesot bijis intrigu meistars. Atšķirībā no V. Zatlera Vienotības līderi nav noraidījuši sadarbību ar ZZS.

Pirmo reizi tik tuvu iespējai nonākt valdībā ir Saskaņas centrs, kura vienīgais konkurents par kreiso vēlētāju balsīm ir ārpus parlamenta esošā partija PCTVL. Arī viens no tās līderiem Jakovs Pliners Dienai SC iespējas būt valdībā vērtēja kā visai augstas, kas varot mazināties tikai tad, ja labējie spēšot vienoties par latvisko partiju koalīciju bez SC. Vēl pirms laika vairāki Vienotības līderi sadarbību ar SC uzlūkoja kā visai iespējamu, tagad tās attieksme ir kļuvusi rezervētāka, jo SC ir atklājis atšķirīgu attieksmi gan jautājumos par starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšanu, gan izvairās no skaidras pozīcijas nacionālajos jautājumos.

Izskan prognozes, ka tieši ZRP varētu pavērt ceļu SC ienākšanai valdībā. Arī tad, ja SC ir vēlēšanu uzvarētājs un uzņemas iniciatīvu jaunas valdības veidošanā, daudz ko noteiks ZRP reakcija uz varbūtējo piedāvājumu. Neoficiālā informācija liecina, ka Saskaņai jau notiek sarunas ar ZRP, savukārt SC līderu izturēšanās liecina arī par vēlmi sadarboties ar premjera V. Dombrovska komandu, kas jau ir zināms lielums atšķirībā no ZRP. Ja valdību veidotu tikai SC un ZRP, būtu grūti runāt par politisko stabilitāti, ja opozīcijā paliek pieredzējušās varas partijas Vienotība, ZZS, kā arī VL-TB/LNNK, un šāda situācija varētu nebūt SC interesēs. Aptaujas neliecina, ka Saeimā varētu iekļūt Šlesera Reformu partija LPP/LC, bet, ja tā notiek, tas pavērtu iespēju vēl kādam modelim - Saskaņas centra, ZZS un LPP/LC valdībai, kuru lielas veiksmes gadījumā SC un ZZS pat varētu izveidot divatā.