”Vienkārši, es redzu, kas notiek un ņemot manas profesionālās zināšanas [iepriekš I. Jurševska vadīja Labklājības ministrijas Komunikāciju departamentu], tā patiesi ir izvērsta kampaņa, lai izdarītu spiedienu uz pensionāriem un viņu pārstāvošajām organizācijām, lai pretnostatītu, pateikšu ļoti konkrēti, ģimenes ar bērniem (..) Tā ir apzināti izveidota, lai piespiestu arī pensionārus mēģināt ieraudzīt, ka viņiem arī ir jābūt solidāriem, ” teica I. Jurševska.Jautāta, vai tādā gadījumā daudzie finanšu eksperti, kuri pauduši bažas par pensiju sistēmas ilgtspēju, ir sarunājuši kopīgi paust vienotu viedokli, I. Jurševska noteica: “Domāju, ka šie cilvēki nav daudz - tie ir viens, divi, trīs, kas uztur šo spiedienu.” Ministre vienlaikus norādīja, ka tā sauktajiem ekspertiem nav ne jausmas, kā dzīvo šodienas pensionārs, ar kādām problēmām saskaras ikdienā.Labklājības ministre uzskata, ka valsts budžeta konsolidācijas jautājumos kā eksperti un runasvīri medijos ir izraudzīti finanšu sektora, banku eksperti, ne ekonomisti, kas pārzina tautsaimniecības lauku plašāk. “Finansists nav ekonomists un baidos, ka mums Latvijā ar šiem cipariem manipulē finansisti. Arī tie, kas sevi sauc par ekonomistiem, joprojām ir banku finansisti,” piebilda ministre.Jurševska atzina, ka korekcijas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu tās ilgtspēju, ir jāveic. “Mūsuprāt sociālais budžets nav briesmās, taču tas ir situācijā, kurā nepieciešams veikt korektīvas darbības (..) Izanalizējot un identificējot pensiju sistēmas problēmas, demogrāfiskos procesus un sociālā nodokļa ieņēmumus un prognozes, Labklājības ministrija jau pērn izvirzīja deviņus uzdevumus.”Piemēram, no 2016. gada plānots pakāpeniski celt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, ir iesaldēta pensiju indeksācija, noteikts arī, ka pensiju kapitāla uzkrājums veidosies no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpat no 2016. gada pakāpeniski plānots paaugstināt apdrošināšanas stāžu no pašreizējiem 10 līdz 15 gadiem.Piemaksas jaunpiešķirtajām pensijām no nākamā gada vairs netiks piešķirtas. Tāpat no 2012. gada plānots atteikties no atvieglotām pensijām personām, kuras strādājušas kaitīgos darbos un sevišķi smagos apstākļos. Nepieciešams arī sociālajam apdrošināšanas budžetam neraksturīgos izdevumus pārlikt uz pamatbudžetu.“Runa ir par piemaksām pensijām, arī vecāku pabalstiem,” teica ministre, gan atzīstot: tā kā sociālo iemaksu likme šogad pieauga līdz 35,09%, vecāku pabalsti paliks sociālajā budžetā, un sociālo budžetu vajadzētu atslogot vien no pensiju piemaksām. Rezultātā ietaupījums sociālajā budžetā būtu teju 140 miljoni latu. Tie gan tādā gadījumā būtu jāmeklē pamatbudžetā.“Zināmu ietaupījumu tas varētu dot tādā vidējā termiņā. Protams, tas ir par maz, lai šo sistēmu stabilizētu pārskatāmi īsā periodā,” teica ministre, nosakot, ka pensijas nekādā gadījumā nav aizskaramas, arī no sociālā budžeta maksātie pabalsti, kas līdz šim ir pietiekami mazināti.Tomēr, ja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) nāks ar uzstādījumu 2012. gada sociālajā budžetā rast kādu ietaupījumu, tad to varētu meklēt uz pensiju piemaksu rēķina, taču Labklājības ministrija (LM) nebūs tā, kas to iniciēs, teica I. Jurševska.“Balstoties uz konstruktīvu dialogu ar pensionāru organizācijām, iespējams, ka kādas iniciatīvas varētu nākt no pašu pensionāru puses. Taču tā noteikti nav Labklājības ministrija, kas aicinās samazināt piemaksas,” teica labklājības ministre.Jautāta, cik lielas ir cerības, ka pensionāri varētu piekāpties un piekrist piemaksu mazināšanā, ņemot vērā Latvijas Pensionāru federācijas iepriekš pausto skepsi par piemaksu samazinājumu, I. Jurševska noteica, ka pirms “šis sāktās mārketinga kampaņas” cerības uz dialogu ar pensionāriem bija lielākas. Viņa gan atzina, ka pensionāru sabiedrībā nav vienprātīgs viedoklis par iespējamu pensiju piemaksu samazināšanu.Savukārt, vaicāta par to, uz cik lielu pensiju var cerēt nākotnes pensionāri, kuri dosies pensijā pēc 20-30 gadiem, ministre noteica: “Es kā labklājības ministre gribu teikt, ka mēs no valsts puses darīsim visu, lai cilvēks arī nākotnē saņemtu pensijas. Valstij nākotnē jānodrošina vismaz 40% no obligātās iemaksu algas.”I.Jurševska gan aicināja nākotnes pensionārus arī pašiem parūpēties par sevi un veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, lai vecumdienās pensija būtu pietiekama un lai dzīves kvalitāte pēc došanās pelnītā atpūtā būtiski nemazinātos.Diena jau ziņoja, ka ieņēmumi sociālajā budžetā jau trīs gadus nesedz izdevumus. Pagaidām deficīts sociālajā budžetā tiek segts no uzkrājumiem, kas veidojās ekonomikas izaugsmes gados, taču nākamgad šie uzkrājumi būs izsmelti un trūkstošos vairākus desmitus miljonus latu Labklājības ministrija cer aizņemties no pamatbudžeta.
(papildināts viss teksts)