Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Par Satversmei neatbilstošu atzīst normu, kas Jurašam un Zakatistovam liedz piedalīties Saeimas darbā

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas darbā, liecina ST mājaslapā publicētā informācija.

Attiecībā uz Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) norma par spēkā neesošu atzīta sākot no 2019.gada 31.janvāra. Saistībā ar izdošanu kriminālvajāšanai kopš šā gada jūnija Saeimas darbā pilntiesīgi nevar piedalīties arī KPV LV deputāts Atis Zakatistovs.

Tāpat par neatbilstošu Satversmei atzīta norma, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam deputātam saņemt atalgojumu pilnā apmērā.

Līdz šim attiecībā uz Jurašu un Zakatistovu pēc viņu izdošanas kriminālvajāšanai tika piemērota Saeimas Kārtības ruļļa norma, liedzot šādā situācijā viņiem piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs un tajās balsot.

Šo normu ST tagad atzinu par Satversmei neatbilstošu.

ST pārstāve Kristiāna Plāte aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas spriedums nozīmē to, ka arī citiem Saeimas deputātiem, kuri tikuši atstādināti no darba Saeimā, jo ir izdoti kriminālvajāšanai, ir tiesības pēc sprieduma spēkā stāšanās pildīt Saeimas deputāta pienākumus pilnā apmērā.

Tiesa spriedumā secinājusi, ka saskaņā ar Satversmi personai ir tiesības ne tikai piedalīties Saeimas vēlēšanās, bet arī tiesības ievēlēšanas gadījumā pildīt deputāta amatu bez tādas iejaukšanās šā amata funkciju izpildē, kas būtu pretēja vispārējiem tiesību principiem un Satversmē noteiktajām tiesībām. Tiesības piedalīties Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs, tajās izsakoties un balsojot, kā arī saņemt atalgojumu par savu pienākumu izpildi, ir daļa no deputāta amata tiesībām.

Īstenojot Saeimas deputāta amatam piederīgās tiesības un izmantojot amata pilnvaras, deputāts pilda publiski tiesiskas funkcijas un nerīkojas privātpersonas statusā, uzsver ST. Tomēr vienlaikus Saeimas deputāti bauda arī pamattiesības, kuras atsevišķos gadījumos var pārklāties ar amata pilnvarām.

Kā atzīmē ST, lai arī apstrīdētās normas neparedz, ka Saeimas deputāts pēc parlamenta lēmuma par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai zaudē savu amatu, tomēr deputātam tiek liegtas nozīmīgākās tiesības, kas saistītas ar viņa dalību Saeimas darbā, proti, tiesības piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs, izmantojot savas balsstiesības. Tātad attiecīgais Saeimas deputāts ir tiesīgs pildīt deputāta funkcijas, bet ievērojami sašaurinātā apmērā. Tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ir noteikti būtiski deputāta amata tiesību ierobežojumi, tie ir cieši savstarpēji saistīti un aplūkojami kopsakarā.

ST atzīst, ka Saeima ir tiesīga noteikt ierobežojumus Saeimas deputātiem, tomēr deputāta tiesību ierobežojumiem jāatbilst vispārējiem tiesību principiem, jo īpaši samērīguma principam, un citām Satversmes normām.

Apstrīdētās normas, lai gan neparedz, ka kriminālvajāšanai izdots Saeimas deputāts zaudētu savu amatu, tomēr liedz šādam deputātam visbūtiskākās tiesības, kas saistītas tieši ar dalību pašā likumdošanas procesā, proti, tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, izmantojot savas balsstiesības, secinājusi tiesa. ST norādīja, ka parlamentam ir būtiska loma demokrātijas politiskajās debatēs. Parlamenta locekļi, pildot sava amata pienākumus, pārstāv vēlētājus, vērš uzmanību uz tiem aktuāliem jautājumiem un aizstāv viņu intereses.

Tiesa norāda, ka brīvais pārstāvības mandāts paredz deputāta tiesību īstenošanu neatkarīgi ne vien no ārējas ietekmes, bet arī no citu parlamenta deputātu ietekmes. Turklāt tiesa ņēmusi vērā, ka Satversme neliedz Saeimā ievēlēt personu, kurai ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss kriminālprocesā.

"Līdz ar to tiesa atzina, ka apstrīdētās normas pārmērīgi ietiecas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesībās. Nelabvēlīgās sekas, kas rodas šāda ierobežojuma dēļ, ir lielākas par labumu, ko no tā gūst sabiedrība kopumā," teikts tiesas paziņojumā.

Saeima bija lūgusi izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību nevainīguma prezumpcijas principam. ST savukārt norādīja, ka Saeimas deputātu kā personu, kura ir turēta aizdomās un pēc tam, kad Saeima pieņēmusi lēmumu par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai, var tikt apsūdzēta kriminālprocesā, aizsargā nevainīguma prezumpcija.

Atbilstoši apstrīdētajām normām Saeimas deputāts tiek atstādināts no būtisku brīvā pārstāvības mandāta tiesību un pilnvaru īstenošanas uz nenoteiktu laiku, proti, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz spēkā stājušam notiesājošam tiesas spriedumam. Brīdī, kad krimināllieta tiek izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, attiecīgā Saeimas sasaukuma pilnvaru termiņš jau var būt beidzies un šī persona vairs nevar atgūt attiecīgā sasaukuma Saeimas deputāta amatu, norādīja tiesā.

Tiesa secināja, ka likumā paredzētās garantijas nav pietiekamas, lai varētu atsvērt to, ka Saeimas deputātam, kuru aizsargā nevainīguma prezumpcija, tiek nesamērīgi ierobežotas un pēc būtības atņemtas nozīmīgas Saeimas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesības un pilnvaras. Tiesa atzina, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmē noteiktajam nevainīguma prezumpcijas principam.

Vaicāts par šo lēmumu, Zakatistovs aģentūrai LETA pauda, ka ST lēmumi "nav jāvērtē, bet ir jāpieņem un jāpilda". Viņš norādīja, ka ST lēmums, attiecīgo normu atzīstot par Satversmei neatbilstošu, attieksies arī uz viņu un ļaušot atkal pilntiesīgi piedalīties Saeimas darbā.

"Šodien pieņemtais Satversmes tiesas spriedums par tiesībām piedalīties Saeimas darbā ir apliecinājums tam, ka lai arī pamazāk, tomēr pakāpeniski tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas,” uzskata Jurašs.

“Vēlos atgādināt, pēc tam, kad man tika piedāvāts miljons eiro kukulis, bet es no tā atteicos un par to paziņoju KNAB vadībai, pret mani tika ierosināta politiski motivēta lieta, cenšoties mani tiesāt par valsts noslēpuma izpaušanu. Lai gan ikvienam juristam ir skaidrs, ka ziņas par noziegumu nevar būt valsts noslēpums, pret mani tika safabricēta lieta, lai kavētu man veikt politisko darbību,” uzsver deputāts.

“Es uzskatu, ka šis ir liels solis tiesiskuma stiprināšanā, jo manis panāktais rezultāts turpmāk atturēs no politiski motivētu lietu rosināšanas. Turpmāk vēlamo rezultātu – deputātu izslēgšanu no Saeimas darba, nebūs iespējams panākt. Šīs dienas lēmums man ļaus atgriezties darbā Saeimā un aktīvāk pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Jau tuvākajā laikā esmu sagatavojies nākt ar priekšlikumiem azartspēļu ierobežošanas jomā," noslēdz J. Jurašs.

Ziņa papildināta ar Juraša komentāru

 

Top komentāri

Tas būtu tikai loģiski,
T
bet jābrīnās, ka tas tikai TAGAD noticis. Vai tik tiešām arī ST Lembergs bija par savu salaupīto asinsnaudu nopircis?
Pupesta
P
Nožēlojamie! Kur tas laiks, kad Jurašam un Zakatistovam mute aizbāzta, un nu tikai, kad tauta KPL un JKP ievēlēja, tad ST pamodās!
Pretošanās elites diktātam
P
Liekas, ka Satversmes tiesa anēmiska, dekoratīva un ļoti dārga institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkalpot kāda/-u intereses. Varbūt beidzot pietiek !? Jāatceras ideja par šīs iestādes likvidēšanu un tās funkciju nodošanu Augstākās tiesas paspārnē izveidotai nodaļai vai deprtamentam.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas