Viņš neapstiprina neoficiālo informāciju, ka varētu pretendēt uz amatu Ārlietu ministrijā un kļūt par cilvēku, kura kompetencē ir gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.
Laikā, kad Pavļuts bija valdībā, viņš aktīvi piedalījās Reformu partijas (RP) darbā, lai gan nebija tās biedrs. Partijā viņš iestājās tikai valdības veidošanas laikā, kad premjera kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība) ministru politisko piederību izvirzīja kā vienu no nosacījumiem. Taču arī iestāšanās RP nepalīdzēja Pavļutam saglabāt ekonomikas ministra amatu, kurā tagad ir viņa partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis. Pavļuts ir ministra ārštata padomnieks bez atalgojuma.
Nesen izskanēja neoficiāla informācija, ka Reformu partija rosinājusi izveidot ārlietu ministra biedra amatu, lai nodrošinātu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē, un kā kandidātu šim postenim redz Pavļutu. RP frakcijas vadītāja un arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka frakcija drīzumā aicinās koalīcijas partnerus izvērtēt iespēju pieņemt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, lai uz Latvijas prezidentūru un tās sagatavošanas laiku izveidotu ārlietu ministra biedra amatu. Viņasprāt, tas būtu jāizdara tuvākajā laikā un tam ir jābūt politiskam postenim. Uz jautājumu, vai partija varētu deleģēt tajā Pavļutu, Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka par to neesot spriests. Viņa kā ārlietu ministra biedru redz cilvēku, kuram ir pieredze Eiropas Savienības jautājumos, un viņš var būt tiklab diplomāts, kā augsts ārlietu resora ierēdnis.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija piesardzīgs, atgādinot, ka jau valdības veidošanas laikā ir bijusi diskusija par īpašu uzdevumu ministra amata izveidošanu, bet koalīcijas attieksme pret to bijusi noraidoša.
Tas, ka Reformu partija, visticamāk, nestartēs ar atsevišķu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jau bija nojaušams pirms vairākām nedēļām, kad gan partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, gan Vilnis Ķirsis, kuram sākotnēji valde bija uzticējusi veidot kandidātu sarakstu, iebilda pret labējo partiju vēlētāju balsu šķelšanu laikā, kad sākusies RP un Vienotības tuvināšanās. Pastarpināti iegūtā informācija no RP liecina, ka Pavļuts vēlējies sabiedrības domas aptaujā noskaidrot vēlētāju attieksmi pret RP un arī tās potenciālajiem saraksta līderiem. Pētījums parādījis, ka Pavļuts ir gana populārs, bet to nevar teikt par partijas izredzēm pārvarēt piecu procentu barjeru.