Dažā citā Eiropas Savienības (ES) valstī nosaukti pat par "politisku zemestrīci", Latvijā EP vēlēšanu rezultāti lielus pārsteigumus nenesa, tomēr gluži bez tiem arī neiztika. SestDiena to izvērtējumu lūdza Latvijas Universitātes profesoram, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu iemesliem un konsekvencēm, latviešu izredzēm uz lielajiem amatiem Eiropas Komisijā un Parlamentā no Nacionālās apvienības ievēlēto Robertu Zīli intervē Agnese Margēviča.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu maratons jau sācies ne tikai Latvijā, un līdz svētdienas vakaram balsotājiem 27 savienības valstīs jāizvēlas tie 720 deputāti, kuri pārstāvēs viņu intereses Briselē un Strasbūrā. Aptaujas citās Eiropas valstīs liecina, ka savu pārstāvniecību nozīmīgi varētu palielināt radikālie spēki, turklāt tas attiecas ne tikai uz galēji labējām partijām, par kuru iespējamajiem panākumiem tik ļoti satraukušies pamatplūsmas mediji, bet arī galēji kreisajiem.
Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.
Rīgas pilsētas tiesa šodien uzdeva Eiropas Parlamenta (EP) deputāta kandidātam Rūdolfam Brēmanim (Apvienība Jaunlatvieši) no sociālajiem tīkliem nekavējoties dzēst materiālus par it kā plānoto vēlēšanu rezultātu viltošanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Likumsargi ir pievērsuši uzmanību vairāku Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu publiskajiem izteikumiem, tostarp, Latvijas Televīzijas (LTV) priekšvēlēšanu debatēs.