Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) uzskata, ka šāds priekšlikums ir atbalstāms, tomēr jābūt konkrētiem priekšlikumiem. "Saskanas centrs priekšlikumus par deputatu skaita samazinašanu izteica vēl pirms 2009.gada vēlēšanam. Spriest par konkrēto Sprudža kunga priekšlikumu varēs tad, kad par to būs vairāk informācijas," portālam atzina Rīgas mērs.
Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (Vienotība) uzskata – deputātu skaits domē ir jāsamazina. Laikā, kad viņš 2009. gadā no Jaunā laika saraksta kandidēja pašvaldību vēlēšanās, programmā jau bijis šāds priekšlikums. Toreiz topošie deputāti piedāvāja deputātu mandātu skaitu samazināt uz 30 vietām. "Pie tā arī paliekam. Ja uz to iet, tad jāsaprot, ka tautas pārstāvniecība samazināsies un tad jāskatās arī par lēmējvaras un izpildvaras striktāku nodalīšanu. Ja to nodalītu, tad šis deputātu darbs varētu palikt kā līdz šim – savienojot ar ikdienas darbu. Ja nē – deputātu darba apjoms palielinātos, un tad būtu jāparedz papildu samaksa," sacīja O.Pulks. Uz jautājumu, cik lielu atalgojumu šādā gadījumā varētu paredzēt, deputāts neminēja. "Tas jāizvērtē un jāaprēķina, par to neesmu domājis," tā O.Pulks.
Līdzīgs viedoklis ir arī Jānim Mārtiņam Skujam no Demokrātiskajiem deputātiem. "Es domāju, ka viennozīmīgi būtu jāsamazina deputātu skaits. Šobrīd ir 60 vietas. Skatoties, cik aktīvi strādā, tad principā vairāk nestrādā nekā strādā. Skatoties no pozīcijas darbiem – tad tā ir viena "balsošanas mašīna". Deputāti nediskutē, nekāpj tribīnē, daži varbūt pat nesaprot latviešu valodu. 60 cilvēki efektivitātes ziņā nav vajadzīgi, pietiktu ar 30," sacīja J. Mārtiņš Skuja. Ja šādas pārmaiņas notiktu, viņš atzīst – jāmaina atalgojums.
Arī Saskaņas centra deputāts Ivans Ivanovs piekrīt – deputātu skaits domē ir pārāk liels. "No ekonomiskā viedokļa tas ir labāk, daudz māksājam deputātiem. 60 deputāti ir pārāk daudz. Būtu izdevīgāk, ja šī nauda aizietu Rīgas iedzīvotājiem," domā I.Ivanovs.
Neatkarīgā deputāte Natālija Mirska atzīst – jautājums ir sarežģīts, tomēr apspriežams. "Kāpēc ne? Palielinātos deputātu pienākumi, palielinātos alga. Būtu labāks arī deputātu darbs. Protams, ka par to ļoti rūpīgi jādomā pirms lēmuma pieņemšanas," teica N.Mirska. Viņa uzver – šobrīd domē trūkst profesionāļu un speciālistu. "Man liekas, ka varbūt 30, 40% deputātu domē nav tik lieli speciālisti. Varbūt ir labi cilvēki, bet pieredze un aktivitāte nav tik liela. Būtu labi, ja būtu lielāka," sacīja Rīgas domes deputāte.
Vienīgā no aptaujātajiem, kura neatbalsta E.Sprūdža ideju, ir Irina Vinnika, kura domē ievēlēta no partijas LPP/LC. "Pirmkārt, man nepatīk tāda tīri aritmētiskā pieeja šim jautājumam. Līdz šim nav veikts monitorings domes funkciju apjomam un pašvaldības funkciju apjomam, kas pārklājas ar valsts funkcijām. Līdz ar to jāskata šis jautājums kopumā. Jāveic valsts un pašvaldību funkciju monitoringu un jānoskaidro, cik daudz funkcijas veicamas Saeimai un cik izpilda pašvaldība," teica I.Vinnika. Otrs arguments lēmuma nepieņemšanai par deputātu skaita samazināšanu – Rīgā dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju un "galvaspilsēta ir lielākais ekonomiskais punkts valsts attīstībā". "Nevaru piekrist tādam priekšlikumam, bet nesaku "nekad". Jāsāk nevis ar priekšlikumiem, bet sākumā vajag uzmanīgi veikt valsts un pašvaldību funkciju auditu, un tad mēs runāsim par skaitlisko sastāvu," uzskata deputāte.