Četri iemesli
Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompānijuairBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāsta SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiek apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.
Ticamāks šķiet ceturtais iemesls, ko pieļāvuši politologi, norādot uz Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ietekmes mazināšanos. «Lidostas valde vienmēr ir bijusi politizēta un tajā strādājuši dažādi politiskajām partijām pietuvināti cilvēki, un, redzot pārmaiņas valdē, ir pamats runāt par politiskiem iemesliem,» Dienaiuzsvēra politologs Ivars Ījabs.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis plašāk skaidrot lidostas šefam izteiktās neuzticības iemeslus pagaidām atturas. Arī pats A. Luhse ar savu versiju par notiekošo klajā nākt nesteidzas, tikai norāda, ka notikušo uztver emocionāli, jo šādā situācijā «cilvēks nevar atslēgties no emocijām». Viņš Dienai gan atzina, ka lidostas rekonstrukcijas projekts tiešām ieildzis, jo «skrejceļu vajadzēja būvēt šogad, aizkavēja konkursa rezultātu pārsūdzības procedūra». Komentēt to, cik veiksmīga vai - tieši pretēji - problemātiska bijusi viņa sadarbība ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostas valdes priekšsēdētājs atteicās.
Riskantais airBaltic
Šovasar intervijā Dienai A. Luhse atzina, ka pasažieru skaita samazināšanās lidostā Rīga saistīta ar to, ka «air Balticlido mazāk». Diena arī jau rakstīja, ka Latvijas nacionālā aviokompānija atrodas stratēģiskā investora meklējumos.
AirBaltic nevēlas komentēt A. Luhsem izteikto neuzticību, norāda aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.
Savukārt investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, kurš tiek minēts saistībā ar airBalticturpmākās attīstības scenāriju meklējumiem, atzīst, ka «var piekrist satiksmes ministram par to, ka lidostas attīstībai jābūt enerģiskākai, mērogam jābūt plašākam, temps nav bijis pietiekami ātrs un trūkst stratēģiskās vīzijas». Tomēr Ģ. Rungainis uzsver: «Negribu sacīt, vai tā ir valdes priekšēdētāja vai visas valdes problēma, vai arī nepietiekams finansējums.»
Arī bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pauž viedokli, ka par lidostas grūtībām atbildību nevar uzvelt vienam cilvēkam - valdes priekšsēdētājam -, jo Latvijā «problēmas aviācijā ir tik vērienīgas, ka par tām jāuzņemas atbildība ne tikai lidostas vadībai, bet visai valdībai. Par airBaltic sarunu risināšana notika ar tiesas palīdzību, kas ir nenormāla situācija gan no dažādu ministru, gan valdību puses», uzskata A. Šlesers un uzsver: «Ar viena cilvēka nomaiņu nekas netiek atrisināts.» Neizpratni par pārmetumiem A. Luhsem pauda arī Loģistikas asociācijas dibinātājs Kalvis Vītoliņš: «Ja aviokompānija airBaltic atsakās no virknes galamērķu, tad kā lidosta var kāpināt pasažieru skaitu?»
Ieilgušais iepirkums
Viens no skarbākajiem pārmetumiem A. Luhsem saistīts ar ieilgušo konkursu par lidostas Rīga infrastruktūras attīstību - būvdarbu veikšanu -, tai piesaistīts ES Kohēzijas fonda finansējums.
Konkursā šogad uzvarēja piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un ACB ar līgumcenu aptuveni 79 miljoni eiro (aptuveni Ls 56 miljoni). Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) patlaban izskatīšanā atrodas sūdzība, ko par konkursa rezultātu iesniedza piegādātāju apvienība SIA Skonto būve un a/s Panevežio keliai. IUB sola lēmumu pieņemt 19. oktobrī. IUB vadītāja Dace Gaile kategoriski noliedz to, ka pirms lēmuma pieņemšanas ar sūdzības izskatīšanas gaitu vai arī kādiem secinājumiem būtu iepazīstināts satiksmes ministrs Aivis Ronis vai arī kāda cita persona. Viņa arī uzsver, ka «pagaidām nav konstatēts, ka kļūdu būtu pieļāvis pasūtītājs - starptautiskā lidosta Rīga». Tas, ka ieilgušais konkurss tiek minēts kā iemesls neuzticības izteikšanai A. Luhsem, IUB vadītājai šķiet pārsteidzoši, jo «vērienīgi būvniecības konkursi vienmēr saistīti ar strīdiem, tāpēc ka būvuzņēmumiem ir ļoti liela vēlme saņemt šādu līgumu, kas ir izdevīgs gan no finansējuma, gan darba apjoma viedokļa, gan arī no prestiža viedokļa».
Ar kolēģiem sapratās
Par Arņa Luhses iespējamo amata zaudēšanu nepriecājas viņa lidostas kolēģi, kuri valdes priekšsēdētāja darbību lidostā vērtē atzinīgi. «Ar Arni Luhsi ir viegli sastrādāties, viņam vienmēr bija viedoklis par ikvienu jautājumu, pat ja viedokļi nesakrita, viņš vienmēr ieklausījās. Valdes priekšsēdētājs regulāri pārzināja darba procesus, apstaigāja lidostu, gāja uz visām sapulcēm, arī ar elektriķiem un apkopējām. Darbiniekam šādam vadītājam ir drošāk izstāstīt savas domas,» valdes priekšsēdētāja darba stilu raksturo Lidostas infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševičs.
Arī citi darbinieki izklāsta, ka Arņa Luhses vadības laikā darba atmosfēra bijusi labdabīga un konstruktīva.
Politiskie negaisi
Domāju, ka Luhses amata krišana jāskatās kopsakarībā ar Sprūdža un Lemberga lietu, politiskajā situācijā notiekošā iemeslus saskata K. Vītoliņš. Netieši par to ļauj domāt arī kritika, ko A. Luhsem velta Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība). «Valdības deklarācijā norādītas lietas, kas aviosatiksmes un lidostas kontekstā jārealizē, bet Luhses vadībā attīstība nenotika,» saka Dz. Zaķis un piebilst: «Jācer, būs jauns vadītājs, būs attīstība.» Deputāts arī uzskata, ka lidostas šefa problēmas «Satiksmes ministrijas sniegtajā informācijā ir ļoti precīzi norādītas. Tās visas ir valdes priekšsēdētāja atbildības lokā, jo viņš šo uzņēmumu - lidostu - vada».
(Visu rakstu lasiet 15.oktobra laikrakstā Diena)