"Man ir radusies tāda sajūta, ka Vienotība ļoti nožēlo Saeimas atlaišanu," intervijā laikrakstam Diena sacīja V.Silenieks. "Ne jau tikai tāpēc, ka viņi dabūja mazāk vietu. Viņi apzinās, ka sadarbība ar ZZS ir bijusi pietiekami konstruktīva, cilvēciska un koleģiāla, salīdzinot ar to, kas tagad varētu būt, - nezināmais Zatlers, nezināmie nacionālisti vai nezināmā Saskaņa. Viss šis lielais nezināmais."
Jautāts, kā Zaļās partijas biedri vērtē iespējamo koalīciju ar Saskaņas centru, V.Silenieks norāda, ka divejādi: "Katram cilvēkam ir dažāda Saskaņas centra uztvere. Tās ir dažādas jūtas. Mans personiskais uzskats ir tāds, ka okupācijas fakta piesaukšana bezmaz visos jautājumos ir tāda māžošanās. Ja runājam par okupāciju, jautājums, cik garai ir jābūt cilvēku atmiņai vēsturē, lai atcerētos ar ļaunu. Šobrīd saka, ka tie ir 70 gadi, ka 70 gadi kopš Otrā pasaules kara ir jāatceras ar ļaunu. Pirmo pasaules karu arī atceramies? Jā. Tā var aiziet līdz bezgalībai. Atceramies, kā krustneši ar varu uzspieda latviešiem kristīgo ticību pirms 700 gadiem? Kur ir tā robeža, ko drīkst un ko nedrīkst atcerēties? Politiskajai valsts attīstībai vēstures tēmas ir jāizmirst, lai vēsturnieki ņemas ar tām. Es neko nenoliedzu, kas bijis - bijis. Bet kā tas maina šodienas iedzīvotāju dzīvotspēju? Ekonomiku?"
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!