Jau ziņots, ka samazinātā izglītības finansējuma dēļ jaunajā mācību gadā valsts varēs finansēt par 10 tūkstošiem pedagoģisko likmju mazāk nekā iepriekš, kas nozīmē, ka skolotāju skaits varētu samazināties par vairākiem tūkstošiem. "Tas šoreiz nav ietekmējis," norāda Daugavpils Universitātes (DU) studiju prorektore Irēna Kaminska un uzsver, ka pieteikumu skaits pedagoģijas studijām klātienē šogad nav mazinājies, turklāt, piemēram, par sporta skolotājiem gribot mācīties pat vairāk jauniešu nekā pērn. Arī Liepājas Universitātes rektors Oskars Zīds un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro stāsta, ka interese par skolotāju izglītības programmām nav mainījusies. Populārākā esot LU programma Angļu valodas skolotājs, daudz jauniešu vēloties kļūt par vizuālās mākslas, kā arī veselības un sporta skolotājiem. Šogad salīdzinoši pieprasīta ir arī programma Latviešu valodas un literatūras skolotājs, stāsta A.Kangro. Šonedēļ gan topošajiem studentiem ir jāreģistrējas studijām — lai arī augstskolu pārstāvjiem nav bažu par to, ka varētu neaizpildīt budžeta vietas, atklāts esot jautājums, cik jauniešu piekritīs studēt pedagoģiju par maksu. Visās augstskolās krasi samazinājusies interese par nepilna laika neklātienes studijām, kas ir tikai par maksu.
Tiesa, pagaidām vēl nav zināms, cik jauniešu pedagoģijas programmās iestājas, lai vēlāk strādātu skolā, jo līdz šim daudziem šajās programmās gūtās zināšanas bijis kā atspēriena punkts, lai strādātu citur, kas, iespējams, arī izskaidro angļu valodas skolotāja programmas popularitāti. Dienas otrdien sastapto topošo LU pedagoģijas studentu teiktais liecina, ka skolā strādāt vēlas gana daudz jauniešu. Viņi norāda — lai arī ir dzirdējuši par iespējamo bezdarbu skolotāju vidū, pēc četriem gadiem, kad beigs studijas, situācija būs mainījusies. Topošā vizuālās mākslas skolotāja Zelma Dumpe un topošais sporta skolotājs Mareks Ārents stāsta, ka viņus interesē gaidāmā studiju specialitāte un abi arī gribētu strādāt skolā. Pašreizējā nenoteiktība viņus nebiedējot — ja darbu skolā atrast neizdosies, meklēšot kādu citu nodarbošanos. Arī Edgars Kvitka, kurš apņēmies kļūt par sociālo pedagogu, ko skolās "īsina" kā vienus no pirmajiem, uzskata, ka nepieciešamība pēc pedagogiem ar gadiem atkal pieaugs.
Arī augstskolu pārstāvji min līdzīgus iemeslus, kāpēc jaunieši joprojām vēlas studēt pedagoģiju. A.Kangro jau iepriekš norādījis, ka kvalificēti pedagogi vienmēr būs vajadzīgi, lai radītu konkurenci esošajiem, turklāt pašreizējais skolotāju sastāvs ir salīdzinoši novecojis. Tāpēc, viņaprāt, nevajag atkāpties no iepriekš sāktā mērķa paaugstināt pedagogu darba prestižu, lai parādītu, ka labi skolotāji joprojām ir vajadzīgi. Pašlaik šādu funkciju veic programma Iespējamā misija, kas darbam skolā cenšas piesaistīt talantīgākos jauniešus. Septembrī darbu sāks misijas jaunais iesaukums — 16 jauniešu, kuri divus gadus strādās par skolotājiem dažādās Latvijas skolās. Arī augstskolas varētu palīdzēt piesaistīt pedagoģijai labākos, rīkojot rūpīgāku atlasi, piemēram, atjaunojot profesionālās piemērotības eksāmenu topošajiem studentiem, pieļauj A.Kangro.