Jau ziņots, valdība ir nolēmusi samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas, tādējādi ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 000 latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā 400 000 latu.
Vēlāk Finanšu ministrija (FM) precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 000 latu, bet KM budžetā - 132 000 latu.
Ratnieks uzskata, ka valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem - pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju. Viņš uzskata, ka budžeta vietu skaits ir robeža, kuru politiķi nedrīkst pārkāpt.
"Šķiet, ka mēs paši nesaprotam, ka izglītībai ir jābūt mūsu valsts nākotnei. Turklāt šajā sarunā piedalījās arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), kurš acīmredzot šajā ieteikumā neieklausījās. Ar esošo valsts finansējumu jau nepietiek kvalitātes nodrošināšanai, jo tas ir sarucis līdz minimumam. Pārskatot dublējošās programmas, ir jāskatās, kura ir kvalitatīvāka, un tā jāatbalsta vairāk, nevis mehāniski samazinot kopējo finansējuma fondu konkrētās zinātņu nozarēs," iesaka LSA prezidents.
Viņš norāda, ka KM pārraudzībā esošajām augstskolām, kas savā būtībā ir unikālas, līdzekļu samazinājums būs īpaši smags trieciens.
Ratnieks atgādina, ka augstākās izglītības finansēšanas kārtību un apjomus nosaka arī starptautiskie normatīvi, tajā skaitā arī Eiropas Komisijas apstiprinātā stratēģija "Europe 2020". Dokumentā izglītība virzīta kā valstiski īpaši atbalstāma joma, kas tieši ietekmē nodarbinātības rādītājus, valsts labklājību un izaugsmi. Turklāt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikts, ka līdz 2020.gadam 40% valsts iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā ir jābūt ar augstāko izglītību.
Bez valsts spējas un intereses rast finansējumu, lai veicinātu studentu piesaisti pašmāju augstskolām, ES izvirzītie kritēriji nav sasniedzami, šādi publiskajā telpā vairākas reizes izteikušies LSA pārstāvji.