Tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa informēja, ka apgabaltiesa nolēmusi izbeigt tiesvedību lietās, kas ierosinātas pēc pašvaldību pieteikumiem.
Trubiņa paskaidroja, ka, izskatot Baldones, Kocēnu, Pļaviņu, Ķekavas, Ķeguma, Skrīveru, Mārupes un Ogres novada pašvaldību lūgumus par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tiesa pārbaudīja arī pieteikumu pieļaujamību. Tiesa atzina, ka SPRK lēmuma adresāti ir elektroenerģijas saistītie lietotāji, taču pašvaldības neatbilst elektroenerģijas saistītā lietotāja statusam, jo tās pieder pie tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuriem elektroenerģija jāiepērk vispārējā kārtībā – brīvajā elektroenerģijas tirgū. Līdz ar to pašvaldībām nav tiesību pārsūdzēt regulatora lēmumu un apšaubīt tarifa saistītajiem lietotājiem tiesiskumu.
Lēmumus par tiesvedības izbeigšanu pašvaldības vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā desmit dienu laikā no to pieņemšanas dienas.
Trubiņa arī sacīja, ka vienlaikus tiesa šonedēļ pieņēmusi izskatīšanai vēl divus privātpersonu iesniegtus pieteikumus, kuros lūgts atcelt SPRK 16.februāra lēmumu. Iepriekš tie tika atstāti bez virzības trūkumu novēršanai.
Tiesa iepriekš jau pieņēmusi divus lēmumus pēc privātpersonu lūgumiem par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.
27.aprīlī tika noraidīts Saeimas deputātes Ritas Strodes (Par labu Latviju) lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Deputāte lūdza aizliegt attiecībā pret viņu piemērot šā gada 27.janvārī "Latvijas Vēstnesī" publicētos Latvenergo tarifus.
Tiesa lēmumā norādīja, ka nepastāv nepieciešamie priekšnoteikumi SPRK lēmuma darbības apturēšanai, jo tiesa nav konstatējusi regulatora lēmuma pirmšķietamo prettiesiskumu. Vienlaikus tiesa vērsa uzmanību, ka administratīvā akta pirmšķietamā tiesiskuma izvērtējums pagaidu aizsardzības ietvaros tiesai nav saistošs, lietu izskatot pēc būtības. Līdz ar to, izskatot lietu pēc būtības, apgabaltiesa var nonākt arī pie citiem secinājumiem nekā šajā lēmumā. Šo tiesas lēmumu gan vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Līdzīgu lēmumu tiesa pieņēma arī 3.maijā, izskatot Ilmāra Poikāna jeb Neo lūgumu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli lietā, kas pēc viņa pieteikuma ierosināta saistībā ar "Latvenergo" elektroenerģijas tarifiem. Arī šajā gadījumā tika konstatēts, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis nav nosakāms.
Jau vēstīts, ka Administratīvā apgabaltiesa saņēma kopumā 18 pieteikumu par SPRK 16.februāra lēmumu, ar kuru "Latvenergo" jaunie elektroenerģijas tarifi tika atzīti par ekonomiski pamatotiem.
"Latvenergo" elektroenerģijas gala tarifs patērētājiem no 1.aprīļa pieauga par 21%. Visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) jāmaksā līdzšinējais starta tarifs ‒ 0,0825 lati (Ls)/kWh, savukārt no 1201 kWh tiek piemērots pamata tarifs ‒ 0,1074 Ls/kWh.
Kompānijā iepriekš norādīja, ka jaunie tarifi neskars 61% Latvenergo klientu, jo tos piemēros klientiem, kas gadā patērē vairāk par 1200 kWh.
Kompānija Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Latvenergo koncernā ietilpst Latvenergo un pieci meitasuzņēmumi ‒ Augstsprieguma tīkls, Sadales tīkls, Latvenergo Kaubandus, Latvenergo Prekyba un Liepājas enerģija.