Vērtējot ministra aizsāktās aktivitātes virknē jautājumu, kas tieši skar pašvaldību darba organizāciju, Valsts prezidents pauda uzskatu, ka šobrīd pieteikto reformu apjoms prasa daudz argumentētāku skaidrojumu un to sekmīgai ieviešanai būtu jāpanāk samērīgi kompromisi starp visām pusēm, kuras reformas varētu skart. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka reformu jautājumos būtisks ir ne tikai ministrijas, bet arī visas valdības viedoklis. Tādēļ Valsts prezidents plāno ministra iniciatīvas pārrunāt ar Ministru prezidentu jau nākamajā iknedēļas tikšanās laikā.
Vienlaikus Valsts prezidents aicināja ministru pievērsties iepriekš plānoto uzdevumu veikšanai, tai skaitā, sagatavot teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības normatīvos aktus, kā arī sākt īstenot publisko pakalpojumu sistēmas reformu, kas tieši un pozitīvi ietekmētu iedzīvotājus. Kā pirmo un svarīgāko uzdevumu, kas jāveic ministram neatliekami, Valsts prezidents saredz administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanu, jo jau šobrīd ir vērojama skaidra sakarība – jo mazākas ir pašvaldības, jo vairāk naudas tiek tērēts administratīvajām vajadzībām, bet mazāk sociālo jautājumu risināšanai. Šim izvērtējumam atbilstoši valdības rīcības plānam bija jābūt izdarītam jau 2012.gada 31.augustā.
Apspriežot ministra plānotas reformas detalizētāk, Valsts prezidents akcentēja, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz deputātu skaitu un amatu savienošanu var tikt pilnveidots. Valsts prezidents nesaredz pamatojumu priekšlikumam par pašvaldību deputātiem kā pastāvīgā darbā algotiem, kas sevī ietvertu papildu administratīvās izmaksas ne tikai viņu algu celšanai, bet arī darba pienākumu veikšanas nodrošināšanai.
Puses bija vienisprātis, ka, ņemot vērā pasaules valstu pieredzi, pašvaldībās ir jāveicina personu līdzdalība pašvaldības iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā. Vienlaikus Valsts prezidents pauda viedokli, ka referendumus nedrīkstu rīkot par infrastruktūras objektu būvniecību, jo tas var būtiski traucēt konkrēto administratīvo teritoriju attīstību. Par pieļaujamu referenduma jautājumu Andris Bērziņš uzskata pašvaldību domes atlaišanu, ja likumā noteikts pietiekams aizsardzības slieksnis. Tā kā ministrija ir atsaukusi savu sākotnējo likumprojekta piedāvājumu, Valsts prezidents cer uz atkārtotā projekta pilnveidošanu, kuras rezultātam nebūtu principiāli vairāku ministriju un pašvaldību iebildumi.
Pārrunājot ministra vadībā tapušo priekšlikumu NAP2020 valsts attīstības vīzijai – „Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē", Valsts prezidents pauda bažas par to, ka šis piedāvājums faktiski paredzētu būtiski samazināt lauksaimniecības subsīdiju apjomu, kas ir pretrunā ar līdzšinējo valdības politiku, kā arī samazinātu nozvejas apjomu piekrastes ūdeņos. Valsts prezidents aicināja kā galveno valsts reģionālās attīstības pamatprincipu noteikt pieeju, ka „publiskie finanšu resursi seko līdzi piesaistītājiem privātajiem resursiem”. Šāds princips radītu pietiekamu motivāciju pašvaldībām meklēt un piesaistīt privātās investīcijas. Šāda pieeja sniegtu iespēju atbalstīt attīstību ne tikai NAP 2020 noteiktajos attīstības centros, bet arī pašvaldībās, kuras, izmantojot reģionālās priekšrocības, sniedz atbalstu privātās uzņēmējdarbības attīstībai.
Noslēdzot sarunu Valsts prezidents izteica vēlējumu ministram ikvienu nākotnes plānu un ieceri balstīt pozitīvā, nevis negatīvā scenārijā, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi un jau šobrīd pieejamās mācības, kas izriet no acīmredzamām kļūdām mūsu valstī notikušajā administratīvi teritoriālajā reformā.