Šodien publicētajā intervijā laikrakstā Diena G.Veusmane skaidro, ka 2000.gadā, kad tikusi aicināta piedalīties konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu, sera Robina Mauntfīlda analīzē par tajā laikā esošo Valsts kanceleju bijis teikts, ka tāda VK, kas veic tikai lietvedības funkcijas, ir gluži vienkārši tukšums valdības centrā, tai nav nekādas jēgas, tā ir tīri tehniska funkcija. “Tāpēc Mauntfīlda kungs ieteica veidot tieši tādu Valsts kanceleju, kādu es esmu uzbūvējusi un kura ir zināmā mērā paraugs tām Austrumeiropas valstīm, kuras ir pievienojušās Eiropas Savienībai. Mēs esam snieguši atbalstu gan igauņiem, gan lietuviešiem, gan rumāņiem. Pasaules Banka mūs aicina kā ekspertus, jo mēs varam mācīt citiem, kā efektīvi strādāt valdības centrā. Ministru prezidents nevar palikt bez sava instrumenta. Viņš nevar pieņemt lēmumus, ja viņam nav piedāvāta analīze pirms tam,” saka ilggadējā Valsts kancelejas vadītāja.
Savukārt uz jautājumu, kāda ir viņas atbildība par valsts pārvaldes uzblīšanu, G.Veismane atbild, ka tas ir retorisks jautājums. “Ko var darīt Valsts kancelejas direktors, un kādu atbildību viņš var uzņemties par, kā jūs sakāt, valsts pārvaldes uzblīšanu? Tas ir vārds, ko ļoti mīl lietot, bet, ja mēs apskatāmies statistiku, tad pēdējos divos gados tieši tāda pati valsts pārvalde, kāda ir Latvijā, tā ne ar ko neatšķiras no citām valsts pārvaldes institūcijām, kādas ir citur Eiropā. Tur valsts pārvalde nav mazāka, un arī viņiem tagad līdz ar krīzi nav naudas, lai to nofinansētu. (..) Kā es varu iespaidot ministrijas vienu vai otru lēmumu pieņemt darbā vienu vai otru cilvēku?” atbild G.Veismane.
Arī uz iebildi, ka funkciju auditu varēja sākt krietni agrāk, viņa atbild, ka tam vajadzīgs valdības politiskais lēmums. “Šāda valdības politiskā lēmuma nekad nav bijis. Vienmēr ministrijas ir uzskatījušas, ka viņas var pašas reorganizēties un pašas uzņemties atbildību par tām lietām, ko tās dara,” saka G.Veismane, uzsverot, ka kanceleja vienmēr ir rosinājusi to darīt. Taču atsaucības absolūti neesot bijis un “arī šobrīd. Mums ir veikti četri fukciju auditi, un vēl šobrīd nav valdības lēmuma par audita rezultātiem, tas tiek atlikts”.
(Pilnu interviju ar G.Veismani lasiet šodien laikrakstā Diena)