VUGD šefs: Kūlas dedzināšanu nevar samazināt ar sodu palielināšanu

Āboliņš uzsvēra, ka jāmaina sabiedrības viedoklis par to, ka, dedzinot kūlu, netiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi un tiek iznīcinātas tikai ērces."Ņemot vērā ekonomisko situāciju, sods līdz 500 latiem par kūlas dedzināšanu varētu būt vērā ņemams faktors, lai cilvēku atturētu no kūlas dedzināšanas, bet iedzīvotāji vienalga to turpina darīt. Tāpēc viņi jāizglīto šajos jautājumos, tādā veidā mainot cilvēku domāšanu," sacīja Āboliņš.Viņš arī teica, ka tuvojas Lieldienas, kad daudzi cilvēki dosies atpūsties pie dabas, un tas varētu izraisīt jaunu kūlas dedzināšanas vilni, un daudzi cilvēki to darot vienkārši, lai izklaidētos."Vairāk nekā puse nekontrolētas kūlas degšanas gadījumu ir konstatēti tieši pilsētu teritorijās, tas liecina, ka lielākie kūlas dedzinātāji mīt pilsētās un lauku iedzīvotāji vairāk apzinās kūlas dedzināšanas apdraudējumu savam īpašumam un dabai," klāstīja VUGD šefs.Notvert vainīgos kūlas dedzinātājus ir samērā grūti, un daudzreiz tiek sodīti neapstrādātās zemes īpašnieki, kuru teritorijā konstatēts kūlas ugunsgrēks.Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts 200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.Šogad VUGD jau ir dzēsis 537 kūlas ugunsgrēkus, kopumā izdeguši 332,0216 hektāru teritorijas un dedzināšanas dēļ nodegušas sešas ēkas. Visvairāk kūla ir dedzināta Rīgā – 95 kūlas ugunsgrēki, Daugavpilī – 94 kūlas ugunsgrēki un Jelgavā – 39.